Dombrovskis: Covid-19 krīze ir “ārējs ekonomikas šoks”

6 komentāri
Dombrovskis: Covid-19 krīze ir “ārējs ekonomikas šoks”
AFP/SCANPIX

Covid-19 krīze ir “ārējs ekonomikas šoks”, ko izraisījusi pandēmija un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu noteiktie robežojumi, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks un ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka līdz ar to šī krīze nav radusies iepriekšējās ekonomiskās nesabalansētības rezultātā, bet tieši saistībā ar pandēmiju un dalībvalstu noteiktajiem ierobežojumiem.

Jautāts, vai, viņaprāt, Latvija Covid-19 krīzes laikā salīdzinoši maz iegulda līdzekļus ekonomikas atlabšanā, kas nākotnē varētu rezultēties ar zināmu atpalicību, Dombrovskis skaidroja, ka pagājušajā gadā ES tika prognozēta7,4% recesija un 2021.gadā – 4,1% izaugsme.

Savukārt, pievēršoties Latvijas datiem, EK priekšsēdētājas izpildvietnieks atzīmēja, ka pagājušā rudens prognoze bija 5,6% recesija un šogad izaugsme 4,9%, tāpēc runāt par nosacītu atpalicību, viņa ieskatā, nav pamata, jo ekonomikas kritums Latvijā tika prognozēts mazāks nekā vidēji ES, savukārt izaugsme šogad tiek prognozēta straujāka nekā kopumā ES.

“Protams, tās ir tikai prognozes un pašreiz ekonomikā valda liela neskaidrība. Mēs piedzīvojam pandēmijas otro vilni, un arī Latvijā ir noteikti krietni striktāki ierobežojumi, nekā tas bija pirmā viļņa laikā. Tas negatīvi ietekmē ekonomiku, līdz ar to prognozes mainās, jo mainās epidemioloģiskā situācija, kas pašreiz ir galvenais noteicošais faktors,” sacīja Dombrovskis.

Runājot par ekonomikas atbalsta pasākumiem, EK priekšsēdētājas izpildvietnieks atzīmēja, ka Latvija tās iespējas, ko sniedz ES un ko arī Latvija var darīt ar saviem budžeta līdzekļiem, izmanto. Kā piemēru Dombrovskis minēja pagājušā gada pavasarī notikušās diskusijas par dīkstāves pabalstiem, ka nosacījumi to saņemšanai bija samērā strikti.

“Es no EK puses vērsu uzmanību, ka daudzās valstīs nosacījumi nav tik stingri. Bija jānodod ziņa, ka tie nav pabalsti tikai dīkstāvei, bet tie ir arī nepilna darba laika pabalsti, ja uzņēmumam ir būtisks apgrozījuma un darba apjoma kritums. Tādā veidā var daļēji atbalstīt gan uzņēmumus, gan tajos strādājošos. Nosacījumi ir pārskatīti,” teica ES tirdzniecības komisārs.

Viņaprāt, svarīgi, lai patlaban tiktu sniegts atbalsts ekonomikai. EK priekšsēdētājas izpildvietnieka ieskatā jāņem vērā arī cits faktors, proti, atbalsta pasākumi, kuriem ir jābūt mērķētiem un laikā ierobežotiem. Nevajadzētu pieļaut tādas situācijas veidošanos, ka pēc tam šie atbalsta pasākumi kļūst par pastāvīgu slogu budžetam.

“Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka 2020.gadā budžeta deficīts un valstu parāda līmenis visās dalībvalstīs būs būtiski pieaudzis, līdz ar to būs jāvērtē, kā nodrošināt vidēja termiņa fiskālo ilgtspēju,” rezumēja Dombrovskis.