Deputāti pieļauj, ka valdības iezīmētās jauno novadu robežas Saeima vēl varētu pamainīt

1 komentārs

Saeima ceturtdien sāka skatīt neviennozīmīgi vērtēto novadu reformu. Tā paredz par divām trešdaļām samazināt vietvaru skaitu Latvijā.

Deputāti pieļauj, ka valdības iezīmētās jauno novadu robežas Saeima vēl varētu pamainīt.

Kā uzsvēra likumprojekta autori, mazāks novadu skaits nodrošinās, ka arī pēc desmit gadiem pašvaldības spēs pildīt savas funkcijas. Šobrīd puse no pašvaldībām neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, mazie novadi nespēj pildīt savas funkcijas, bet iedzīvotāji saņem atšķirīgas kvalitātes pakalpojumus.

“104 no 119 pašvaldībām saņem dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, un 39 pašvaldībām šī dotācija veido vairāk nekā 15% no to kopbudžeta. 27 pašvaldībās nav struktūrvienību vai speciālista, kas atbildētu par uzņēmējdarbību un ar to saistītiem jautājumiem. Tikai 38% iedzīvotāju ir darba vieta savā pašvaldībā,” saka VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”)

Samazinot pašvaldību skaitu skaitu līdz 39, tās visas spēšot pildīt sev uzliktos pienākumus. Tikmēr pret likumprojektu asi iestājas opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Reformas autoriem trūkstot argumentu, kāpēc cilvēki reģionos dzīvos labāk.

“Realitātē šā likumprojekta autori ir izdarījuši visu iespējamo, lai mūsu valstī tik ļoti svarīgā teritoriāla reforma neizdotos un Satversmes tiesa to atzītu par juridisku brāķi. Jo nav sagatavots kvalitatīvs konceptuālais ziņojums par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, nedz šis ziņojums saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu apspriests ar pašvaldībām,” norāda ZZS pārstāvis Viktors Valainis.

To, vai likums ir juridisks brāķis, būs skaidrs tikai pēc tā pieņemšanas un gaidāmā Satversmes tiesas vērtējuma. Tikmēr deputāti ir apņēmības pilni valdības atsūtīto 39 pašvaldību karti pārzīmēt. Neoficiāli jau panākta vienošanās par Rūjienas novada pievienošanu Valmierai. Ņemot to vērā, lielas neskaidrības ir par Valkas novada nākotni, jo bez Rūjienas tas nevar izpildīt līkuma noteiktos kritērijus par iedzīvotāju skaitu. Viena no versijām ir arī Valku pievienot Valmierai, taču VARAM ir pret.

Plešs norāda: “Ja mēs gadījumā uztaisām vienu milzīgu Ziemeļvidzemes novadu, tad ir jautājums, kā iedzīvotāji no ļoti tālas pierobežas varētu atbraukt uz šo attīstības centru?”

Tāpat sagaidāmas diskusijas par republikas pilsētas statusa saglabāšanu Ventspilij, Jēkabpilij un Jelgavai.

“Ja valdība šobrīd izceļ piecas republikas pilsētas, atzīstot, ka tur ir cita situācija, Jelgava ir atstāta novārtā, jo ir kopā ar novadu. Vietā, kur nekad nav bijis konflikts starp pilsētniekiem un novadniekiem, valdība piedāvā šādu konfliktu radīt. Tas ir pilnīgi aplami,” bilst Valainis.

Daudz laika, lai kartē izdarītu izmaiņas, deputātiem gan nav. Likums Saeimai jāpieņem līdz maijam, pretējā gadījumā var rasties problēmas ar nākamo pašvaldību vēlēšanu organizēšanu 2021. gadā.