Deputāti nolemj nesteigties ar valdības piedāvāto Izglītības likuma grozījumu pieņemšanu

1 komentārs
Deputāti nolemj nesteigties ar valdības piedāvāto Izglītības likuma grozījumu pieņemšanu
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Liela jezga Saeimā sākusies par Izglītības likuma grozījumiem, kas dotu valdībai lielākas pilnvaras skolu tīkla sakārtošanā un liegtu valsts un pašvaldību finansējumu pamatskolām, kas neizpilda prasības par minimālo skolēnu skaitu.

Pašvaldību savienība vērš uzmanību, ka šādas izmaiņas varētu iznīcināt daudzas pamatskolas. Reaģējot uz šīm bažām, deputāti nolēma nesteigties ar valdības piedāvāto grozījumu pieņemšanu.

Grozījumi Izglītības likumā bija daļa valsts budžeta paketes un iekļauj normas, ka arī pašvaldības iesaistīsies sākumskolēnu ēdināšanas izmaksu segšanā, nosaka, ka, nesasniedzot minimālo skolēnu skaitu pamatskolās, tās zaudē valsts finansējumu, un arī pašvaldības nebūs tiesīgas finansēt, kā arī deleģē valdību noteikt skolu tīklu, ja pašvaldības pašas ar to netiek galā.

Taču Izglītības komisijā izskanēja priekšlikums grozījumus, izņemot par ēdināšanu, neskatīt steidzamības kārtībā budžeta paketē, bet gan trijos lasījumos.

“Katra diskusija, ekspertu paustie viedokļi, ministrijas redzējums mums jāaiznes uz frakcijām, jānovērtē, ko par to saka reģionos,” norāda Saeimas deputāts Raivis Dzintars (NA).

Tam piekrita Pašvaldību savienība, uzstājot, ka grozījumi apdraud daudzu pamatskolu pastāvēšanu un bērna tiesības apmeklēt mājām tuvāku skolu.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure pauda: “Mēs liedzam Satversmes 112. panta katra bērna tiesības apmeklēt skolu. Atgādināšu, ka pamatskola ir obligāta. Pants esošais jau dod tiesības noteikt skolu tīklu vidējās izglītības posmā, un kompetenču izglītībā zinām, ka minimālais skaits ir 15.”

Citi deputāti gan iebilda, ka bērnu interešu pārkāpums drīzāk ir nekvalitatīva izglītība, nevis attālāka skola.

“Kvalitatīvas izglītības nepieejamība ir viena no lielākajām problēmām, kur ir maz skolēnu skolās. Latvijas Bankas pētījums norāda uz to, ka ir cieša saikne starp skolēnu skaitu skolā un skolotāja noslogojumu, attiecīgi arī uz kvalitāti,” norāda Saeimas deputāte Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”).

Diskusija iekarsa, deputātei Ingunai Rībenai nolasot arhitekta Ulda Pīlēna sacerējumu par urbāno eliti un tās atsvešinātību no perifērijas.

“Mazattīstīti reģioni rada bažas par demokrātijas kvalitāti valstī. Populisms reģionos bija augstākā līmenī nekā Rīgā. Daļa no tiem, kas dzīvo Rīgā, iespējams, savā identitātē jūtas piederīgāki citai urbānajai elitei, nevis savai nacionālajai valstij,” teica Rībena.

Deputāte Marija Golubeva uz deputātes Ingunas Rībenas priekšlasījumu atbildēja, ka Uldis Pīlēns pats pārstāv kritizēto urbāno eliti, un neatkāpās no viedokļa, ka tuvākā skola ne vienmēr ir tā kvalitatīvākā.

Ministrija tomēr aicināja saglabāt grozījumus piedāvātajā veidolā, sakot, ka tam ir tieša ietekme uz budžetu, tātad skolotāju algām. Turklāt par šo tematu diskutēts vairākus gadus.

“Mēs esam izrunājuši ar 54 pašvaldībām, skaidrojuši, kāda ir šī minimālā skaita prasība. No 54 pašvaldībām atsevišķas ir tās, kuras saka, ka tam nebūs gatavas, lielākā daļa saka, ka to vajadzēja izdarīt jau agrāk,” skaidro izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Rezultātā komisija nolēma minētos grozījumus skatīt atsevišķi no budžeta paketes trijos lasījumos.