Daļā sabiedrības neizpratne, kāda jēga bijusi valdības paziņojumam vakar

306 komentāri

Pēc krīzes vadības padomes sēdes otrdien izskanējusi diezgan plaša neizpratne par to, kāpēc valdība pēc garām diskusijām tikai daļēji ieskicēja ierobežojumus, kas būs spēkā turpmākajās trīs nedēļās.

Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība) noliedz, ka valdības iekšienē par turpmāko rīcību būtu bijušas lielas pretrunas. Taču, lai izvairītos no tālākas neskaidrības un ierobežojumu atšķirīgas interpretēšanas, Valsts prezidents Egils Levits no valdības ceturtdien sagaida skaidru izklāstu par to, kas notiks turpmāk. Tikmēr TV3 Ziņu uzrunātie politologi, komentējot norises valdībā, uzsver, ka krīze nav piemērots brīdis garām peripetijām koalīcijas iekšienē.

Valdības un krīzes vadības padomes sēde otrdien ilga daudzas stundas, taču rezultāts – nevar īsti saprast. Premjers un veselības ministre preses konferencē sacīja, – ierobežojumi būs, bet precīzs izklāsts tikai ceturtdien. Šī pusvārdā atstātā neziņa nokaitināja daļu sabiedrības, – vērtē politoloģe Iveta Kažoka.

“Visu dienu sabiedrība runāja par iespējamo “lokdaunu”, sāk saprast, kā pielāgot tam savu dzīvi, bet valdība pateica – pagaidiet vēl dažas dienas, tad mēs pateiksim jums kaut ko skaidrāku. Protams, ka cilvēki ir sašutuši,” saka Kažoka.

Citi sociālajos tīklos apsprieda, vai valdība ir apjukusi, vai tā maz pienākas uzvesties krīzes menedžerim. Vakardienas izgājienu premjers šodien skaidroja šādi – operatīvā darba grupa apspriešanai piedāvāja ierobežojumu divus plānus, un neesot nemaz vakar bijis domāts sabiedrībai detalizēti vēl izklāstīt konkrētus soļus.

“Valdība diskutēja par virzienu, kurā mēs iesim, un tagad tiek strādāts pie detaļām, lai to varētu īstenot… Demokrātijai iepretim autokrātijai ir īpašība, ka dažādi viedokļi tiek uzklausīti, tolerēti un arī iesaistīti,” norādīja Kariņš.

Valsts prezidents šodien uzteica valdības darbu, nevis kritizēja. “Valdība ir rīcībspējīgs krīzes menedžeris. Es labprāt vēlētos, lai šīs diskusijas ir īsākas, precīzākas. Kā uzsvēra premjers, šī ir koalīcijas valdība, šī ir demokrātija, kurā mēs dzīvojam,” saka Levits.

Šim gan nepiekrīt politoloģe Ilga Kreituse. Covid-19 krīze neesot laiks izdabāt visu koalīcijas partneru iegribām, ieslīgt diskusijās. Premjeram vajag bezkaislīgi īstenot epidemiologu ieteikumus.

“Es gribētu teikt, ka šobrīd valdība nevis menedžē krīzi, bet to tikai padziļina. Šādās situācijās nav vajadzīgas garas diskusijas un it īpaši to izklāsts sabiedrībai. Šeit diskusijas tikai sarežģīt to situāciju. Demokrātija nav visu viedokļu nepārtraukta apspriešana. Krīzes situācija pieprasa pieņemt konkrētus lēmumus, nevis nepārtraukti sniegt skaidrojumu, kas varētu notikt, ko mēs varētu lemt,” norāda politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Ilga Kreituse.

Sabiedrisko attiecību eksperts Mārcis Bendiks pieļauj, – ja jau dienas laikā vakar nopludinātajā darba dokumentā parādījās variants ieviest pārvietošanās ierobežojumus valsts iekšienē, bet vēlāk tas noraidīts, tad kāda daļa no ministriem, visticamāk, esot nobijusies, kā tas ietekmēs viņu politisko reitingu, un premjers esot piekāpies.

“Katram ir bail par sevi, ka tas viņam maksās politiski, pazeminās paša un attiecīgā politiskā spēka iespējas, tādēļ nevar taisīt ierobežojumus. Pašu premjeru es nekritizēju, jo savaldīt to zvēru dārzu, ir jābūt ārkārtīgi spēcīgām prasmēm,” komentē Bendiks.

Tikmēr politoloģei Ivetai Kažokai radies iespaids, ka valdība iepretim citām reizēm vakar bija spējusi iekšēji vienoties par ierobežojumu apjomu un nav bijusi deķa raušana uz savu pusi, bet ekspertiem dots laiks piestrādāt pie detaļām, normatīvo aktu salāgošanas. Tāpēc politoloģe arī uzsver, – ja nav īsti ko teikt, kā tas bija vakar, tad, lai netracinātu sabiedrību, nevajag rīkot preses konferences, bet lēmumu paziņot tikai tad, kad tas ir skaidri pieņemts.

“Es teiktu, ka Latvijas valdībai rudens cēlienā problemātisks ir bijis krīzes menedžments, pakārtoti problemātiska ir krīzes komunikācija. Šoreiz izskatās, ka ar menedžmentu pluss mīnuss viss bijis kārtībā, ka valdības partijas ir spējušas vienoties par ierobežojumu apjomu, bet veids, kā to izstāstīt sabiedrībai varēja būs ievērojami labāks. Viņiem vajadzēja painteresēties pie komunikācijas speciālistiem, kā pavēstīt šo ziņu sabiedrībai tā, lai sabiedrība to uztver nevis ar aizkaitinājumu, bet saprastu, kāpēc valdībai ir vajadzīgs laiks detaļu izstrādei,” saka Kažoka.

Politoloģe akcentē, – sabiedrība sagaida to krīzes lēmumu pieņemšanas veidu kāds bija pavasarī. “Ja valdībai ir problēmas ar lēmumu pieņemšanu, problēmas ar komunikāciju, tad zūd iedzīvotāju ticība tam, ka valdība vispār saprot, ko tā dara. Tāpat cilvēki ir apjukuši, jo nesaprot, kādā veidā viņi var izdzīvot dotajā situācijā,” bilst Kažoka.

Vienlaikus eksperti un arī Valsts prezidents šodien uzteica kā uzlabojumu, ka ministri uz āru vairs nenes iekšējās pretrunas.