Vēlēšanu rezultātu pārsūdzēšana būtu izdevīga JV ar iespēju iegūt vēl vienu vietu Rīgas domē

1 komentārs

Divu vēlēšanu iecirkņu vadītāju nolaidības dēļ neapzīmogoto aplokšņu dēļ par nederīgajām atzītās 627 vēlētāju balsis būtu varējušas kaut nedaudz ietekmēt vēlēšanu rezultātus, vēsta TV3 Ziņas.

Līdz trešdienai, 2. septembrim, politiskās partijas, to apvienības vai deputāta kandidāti var iesniegt pretenzijas Centrālajā vēlēšanu komisijā, apstrīdot vēlēšanu rezultātus. Vajadzības gadījumā vēlēšanu komisija būtu gatava abos iecirkņos rīkot jaunas vēlēšanas.

Centrālajā vēlēšanu komisijā TV3 Ziņām atzīst, ka 627 neapzīmogotajām vēlēšanu aploksnēm, kuras šobrīd uzskatītas par nederīgām, būtu matemātisks spēks kaut nedaudz ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Proti, kāda partija varētu, iespējams, dabūt pat par vienu mandātu Rīgas domē vairāk.

Partija “Saskaņa” vēlēšanu rezultātus nepārsūdzēs. Iespējams, tāpēc, ka tas viņiem var nākt tieši par sliktu. Proporcionālajā sadalījumā pēdējais no Rīgas domes 60 mandātiem tika “Saskaņai”, bet šo vietu gandrīz izdevās iegūt “Jaunajai Vienotībai” (JV). Ja tiesa lemtu aploksnes atvērt, balsis pieskaitīt kopējam rezultātam un ja mazliet vairāk nekā puse no tam būtu par labu JV, tad proporcionālajā sadalījumā partija “Saskaņa” tieši zaudētu vienu vietu Rīgas domē.

“Ja JV būtu saņēmusi 320 balsu vairāk, tā gūtu vienu mandātu vairāk uz “Saskaņas” rēķina,”atzīst Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretārs Ritvars Eglājs, vienlaikus norādot, ka JV ziņā ir lemt, pārsūdzēt vēlēšanu rezultātus vai ne.

Arī JV TV3 Ziņām skaidroja, ka neko nepārsūdzēs. Svarīgākais esot sākt Rīgas domes darbu iespējami ātrāk. Pārsūdzību gadījumā tas var iekavēties par vairākiem mēnešiem. Pēc proporcionālā sadalījuma nederīgajās aploksnēs esošās balsis nepalīdzētu kādai citai partijai iegūt vietu un nedotu iespēju kādai partijai pārvarēt 5% barjeru. No otras puses, par nederīgām atzītajās vēlēšanu zīmēs esošie “plusiņi” un svītrojumi spētu diezgan ietekmēt kādas personas tieši ievēlētas Rīgas domē.

“Starp pēdējo, kas ir ievēlēts, un pirmo, kas ir palicis aiz strīpas, tur reizēm šo ievēlēšanu vai neievēlēšanu izšķir tiešām ļoti neliels skaits. To gan, cik paskatījāmies, ir saraksti, kur tā varētu būt,” pauda Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Tādā gadījumā vēlēšanu rezultātu pārsūdzēšana būtu aktuāla partijām ar sašķeltu iekšējo vidi, kur savstarpēji vēlētos cīnīties par “plusiņiem”. Tikmēr, kāpēc šāda situācija ar neapzīmogotām vēlēšanu aploksnēm izveidojusies, Rīgas vēlēšanu komisija prasījusi abu iecirkņu vadītāju paskaidrojumus.

“Atbilde ir vienkārša – neuzmanība, nogurums un intensīvs darbs. Tā ir tā atbilde. Citu būtisku iemeslu tam nav,” apliecināja Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins.

Kriminālprocess netikšot rosināts, jo nekas neliecinot par ļaunprātīgu rīcību.