CVK: Interneta balsošanas sākotnējā pilotprojekta dati nebūtu jāizmanto vēlēšanu rezultāta noteikšanā

2 komentāri
CVK: Interneta balsošanas sākotnējā pilotprojekta dati nebūtu jāizmanto vēlēšanu rezultāta noteikšanā
IEVA LEINIŠA, LETA

Ja tiktu īstenots interneta balsošanas pilotprojekts, svarīgi, lai pirmajā reizē tas būtu izmēģinājums un interneta balsojuma dati netiktu ņemti vērā, nosakot vēlēšanu rezultātu, par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas pozīciju aģentūru LETA informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.

Svarīgi, lai pirmajā reizē šī iespēja būtu tikai kā izmēģinājums, papildu iespēja un šī balsojuma rezultāti netiktu ņemti vērā, nosakot vēlēšanu rezultātu, norāda CVK. “Balsošana tāpat būtu ierastajos veidos un papildus tie vēlētāji, kuri vēlētos, varētu izmēģināt arī iespēju balsot internetā,” skaidro vēlēšanu komisijas vadītāja.

Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), vispusīgi izvērtējot Igaunijas pieredzi un tās piemērojamību Latvijas apstākļiem, izvērtēs iespējas 2021.gada pašvaldību vēlēšanās īstenot pilotprojektu šajā jomā, aģentūru LETA informēja VARAM. Pilotprojekts paredzētu dot iespēju atsevišķi izvēlētu pašvaldību vēlētājiem iepriekšējā balsošanā nodot savu balsojumu gan kā līdz šim – klātienē vēlēšanu iecirknī, gan arī izdarīt to attālināti – internetā, skaidroja ministrijā.

Līdz nedēļas vidum CVK nebija saņēmusi oficiālu informāciju no VARAM par šo iespējamo iniciatīvu. Lai būtu iespējams to sīkāk izvērtēt, nepieciešamas papildu ziņas par pilotprojekta principiem, norisi un īstenošanas ietekmi uz vēlēšanu rezultātu, skaidroja Bērziņa. Ņemot vērā, ka sīkāka informācija par iespējamo pilotprojektu vēl nav pieejama, jautājumi par šādas ieceres drošību būtu jāuzdod VARAM, norāda vēlēšanu komisijā.

“Vērtējot ieceri kopumā, – pēdējo reizi iespēja ieviest Latvijā balsošanu internetā plašāk tika vērtēta un diskutēta 2014.gadā. Līdz ar to piecu gadu termiņš ir pietiekams, laiks, lai šo diskusiju tādā vai citādā formā atkal atsāktu, īpaši tādēļ, ka pieprasījums pēc balsošanas iespējas internetā ir arī vēlētāju vidū,” norādīja CVK vadītāja.

Bērziņa atzina, ka šis ir sarežģīts un dažādi vērtēts jautājums, kas saistīts ar drošības riskiem un izmaksām. Līdz ar to šajā diskusijā par to, vai “ir laiks vai tomēr vēl nav laiks ieviest interneta balsošanu”, politiķiem būtu jāieklausās informācijas tehnoloģiju un drošības ekspertu viedokļos.

Jau vēstīts, ka VARAM pārstāvji šonedēļ Tallinā tikās ar Igaunijas Valsts Vēlēšanu biroja pārstāvjiem, lai iegūtu padziļinātu informāciju par interneta vēlēšanu praktisko pieredzi Igaunijā.

Kā norāda VARAM pārstāvji, vēlēšanu procesa modernizācija veicinātu balsstiesīgo iedzīvotāju aktivitāti un vēlēšanu pieejamību, iesaistot arī mazāk aktīvos vēlētājus, kā arī tos pilsoņus, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav iespējas atrasties deklarētajā dzīvesvietā vēlēšanu laikā. Tāpat interneta vēlēšanas būtiski paātrinātu un atvieglotu balsu skaitīšanas procesu.

Kā ziņots, diskusijās pirms vairākiem gadiem eksperti pauda viedokli, ka interneta vēlēšanas nebūtu drošas. Viens no lielākajiem interneta vēlēšanu šķēršļiem esot tehnoloģiski neiespējamā divu nosacījumu vienlaicīga izpilde – nodrošināt vienlaikus gan drošu, gan aizklātu balsojumu, norādīja profesionāļi.