Covid-19 krīze: Kariņš uzdod pārskatīt valsts iestāžu izdevumus

18 komentāri

Visiem ministriem ir jāpārskata valsts iestāžu izdevumi, to paredz valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) rezolūcija, lai neizlietoto finansējumu varētu novirzīt Covid-19 krīzes seku likvidēšanai. Zem sitiena varētu būt arī valsts pārvaldē strādājošo algas.

Izdevumu pārskatīšanas rezolūciju izdevušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš norādījis, ka Covid-19 pandēmijas iespaidā daudzi plānotie pasākumi šogad nenotiks. Uz līdzīgu soli aicinātas arī neatkarīgās valsts institūcijas.

Premjers trešdien TV3 radījumam “900 sekundes” norādīja, ka patlaban valsts rīcībā ir pietiekami naudas, lai palīdzētu tautsaimniecībai. Attiecībā uz valsts budžeta vadību pagaidām vēl nav lemts no kaut kā atteikties.

“Mēs negriezīsim griešanas pēc. Mēs, protams, skatīsim, ko varam padarīt efektīvāku. Valsts pārvaldes ziņā mēs tagad redzam, cik labi daudz kas var darboties arī attālināti. Jautājums, vai vajadzīgi visi tie cilvēki, lai darītu to pašu darbu. Varbūt mēs varam samazināt kādā ministrijā vai iestādē pārstāvniecību,” norādīja Kariņš.

Par pašreizējās krīzes ietekmi uz budžetu trešdien attālināti sprieda arī Saeimas Publisko izdevumu komisijā. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) atzina, ka grūti to aplēst.

“Mūsuprāt, lielais jautājums nebūs 2020. gada budžets, bet gan trīsgadu budžets. Krīzes attīstība ir grūti plānojama. Es jau izmantoju piemēru ar sprādzienu. Tā viļņi vēl tikai iet uz priekšu,” pauda Zakatistovs.

Vienlaikus viņš atzina, ka izdevumu pārskatīšana nākotnē varētu attiekties arī uz valsts pārvaldes darbinieku algām: “Jāskatās visur, jāpaceļ katrs akmens, un ir pilnīga patiesība tā, ka jābūt solidaritātei visiem, bet šobrīd agregātcipari nav skaidri, nav zināms, kā krīze attīstīsies. Process notiek, mēs pie tā strādājam.”

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ilze Jaunzeme pastāstīja, ka, izmaksājot dīkstāves pabalstus, bijis kāds nepatīkams pārsteigums. Kā plānots, šis atbalsts pamatā sniegts vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, taču vidējais pabalsts ir vien 257 eiro. Tas liecinot par aplokšņu algām.

“Tiešām arī darbinieki interesējas, kāpēc summa ir tik maza. Tas varētu būt naivums, domājot, ka uzņēmējs par šo skaidro naudu maksā nodokļus. Šeit ir acīmredzams spogulis tam, ko ieņēmumu dienests iepriekš ir teicis,” pauda Jaunzeme.

Pēc pārskatīto izdevumu apkopošanos tos paredzēts novirzīt līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.