“Brisele ir interesantāka. Strasbūra – nozīmīgāka.” Ko nozīmē eiroparlamentārieša darbs?

0 Komentāru

Eiroparlamenta vēlēšanu sakarā visbiežāk piemin dāsno atalgojumu, ko deputāti saņem. Un tas patiešām ir daudzkārt lielāks nekā, piemēram, Saeimas deputātiem.

Taču Eiroparlamentam ir diezgan liela teikšana par Eiropas Savienībā (ES) pieņemtajiem lēmumiem, un apķērīgiem deputātiem, kuri zina politisko virtuvi, tur ir arī iespējas kļūt pietiekami ietekmīgiem.

Ko īsti nozīmē eiroparlamentārieša darbs? Latvijas atpazīstamāko Eiropas Parlamenta (EP) deputātu ikdienu Strasbūrā izzināja TV3 Ziņas.

Nevalstiskā organizācija “”MEP Software” nesen publiskoja Eiroparlamenta deputātu rangu, tautas pārstāvjus tajā kārtojot pēc aktivitātes, piemēram, iesaistoties dažādu likumu un ziņojumu izstrādē, kā arī piedaloties un uzstājoties plenārsēdēs. Pēc šī ranga Iveta Grigule-Peterse  ir neaktīvākā Latvijas deputāte – viņa saņēmusi tikai 0,36 punktus un ierindota 739.vietā no 751 deputāta. Ironiski, ka interviju TV3 ziņām Grigule-Pēterse atteica, aizbildinoties ar aizņemtību.

Savukārt aktīvākie Latvijas deputāti ir Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), kurš ar 149,2 punktiem rangā ieņem 23.vietu, un Sandra Kalniete (“Jaunā Vienotība”), kura ar 72,2 punktiem rangā ieņem 164.vietu.

Lielāko daļu sava darba laika Eiroparlamenta deputāti pavada Briselē komisiju sanāksmēs un aizkulišu sarunās. Tad reizi mēnesī dokumentus sakravā kastēs un dodas uz plenārsesiju Strasbūrā. Te notiek lielākā daļa svarīgo balsojumu, un darba dienas mēdz ievilkties no deviņiem rītā līdz pat pusnaktij un ilgāk.

Parlamenta sesija Strasbūrā sākas pirmdienas pēcpusdienā, kad deputāti šajā Francijas nomalē savākušies no visas Eiropas.

Deputāti bieži vien čemodānus atstāj turpat savos kabinetos un iet piedalīties dažādās frakciju vai komisiju sanāksmēs. Arī plenārsēdē, ja tajā izskata kādu viņiem tuvu jautājumu. Plenārsēde trīs vakarus pēc kārtas turpinās līdz plkst.23.00, bet ceturtdien ap dienvidu noslēdzas. Tomēr lielāko daļu tās laika vairums 750 deputātu krēslu stāv tukši. Pa īstam sēžu zāle piepildās tikai brīžos, kad notiek balsojumi.

Roberts Zīle
EP deputāts (VL-TB/LNNK)

Ja visi sēdētu plenārsēdē no agra rīta līdz vēlam vakaram un urbinātu degunus – jūs nevarat nosegt visus jautājumus, tas nav racionāli. Tādēļ faktiski darba kārtībā plenārsēdē atrodas to komiteju deputāti, kuru jautājumus izskata.

Sesijas laikā deputāti pārsvarā nakšņo viesnīcās, jo atšķirībā no Briseles, te pastāvīgu mitekli īrē vien retais. Un par finansēm nav jāuztraucas, EP izdevumus dāsni apmaksā. No rītiem parlamenta ēkā viņi atgriežas kā nu kurš – daļu atved personīgie šoferi, citi brauc ar tramvaju vai autobusu, citi, kā Sandra Kalniete, nāk ar kājām.

Strasbūra ir viena no retajām Francijas pilsētām ar labiem veloceliņiem, tādēļ sportiski noskaņotie vai zaļi domājošie brauc ar velosipēdu. Tostarp, Roberts Zīle. Viņš gan atzīst, ka dara to vien pa retam.

“Vēl viens interesants piemērs par Strasbūru. Par cik viņa ir pilna vienu nedēļu mēnesī. Un skaidrs, ka tā ūdens sistēma, ja viņu maz lieto, savairojas ar ne visai labu situāciju un šeit faktiski jūs nomazgāties nevarat. Līdz ar to, ja braucat no viesnīcas patālu ar riteni, prasās pārģērbties,” saka Zīle.

Sesijas laikā deputātu privātajos kabinetos neesot laika sēdēt – tam atliekot labi ja stunda dienā, ko var izmantot, gatavojoties uzrunām. To laiks ir strikti ierobežots -minūte, pusotra vai divas. Vairāk – četras – dabū jauno likumu ziņotāji. Piemēra, februāra vidus sesijā Zīle referēja par Eiropas plāniem atvērt konkurencei starppilsētu autobusu maršrutus.

“Izdevās šeit atrast grūtu kompromisu, kas tiks apstiprināts es ceru. Ar nelielu balsu pārsvaru bet tiks, ka faktiski šis tirgus tikai atvērsies, faktiski starp Rīgu Ventspili, Rīgu, Liepāju un tā tālāk var parādītes igauņu vai flixbuss, ja viņi to vēlēsies. Es domāju pasažieriem būs tikai labāk, jo, ja konkurence ir tajos maršrutos, tad parasti uzlabojas kvalitāte un cenas,” norāda Zīle.

Kā jau bija paredzēts, direktīvu atbalstīja. Līdz balsojumam likumi parasti nonāk tikai tad, kad sarunās starp EP, komisiju un padomi panākti kompromisi, tādēļ deputāti ļoti reti nobalso pret pašu panākto vienošanos.

Sandra Kalniete
EP deputāta (“Jaunā Vienotība”)

Piemēram, lauksaimniecības ziņojumam pašlaik ir iesniegti 5000 papildinājumu. Tad stādieties priekšā, cik tur ir ilgi jāsēž deputātiem savstarpējās konsultācijās, lai nonāktu pie kompromisa formulējumiem.

Abi deputāti atzīst – kaut Strasbūrā parlaments ir tikai vienu nedēļu mēnesī, tieši te var izdarīt visvairāk. Briselē notiek dažādi kultūras pasākumi, daudzi deputāti tur arī dzīvo ar visu ģimeni, bet uz Strasbūru visi brauc tikai viena iemesla dēļ – strādāt.

“Ēdiens šeit ir negaršīgs. Tas ir tiešām tāds, kā tādās ēdnīcās. Vienmēr tur ir ļoti daudz skrejošu cilvēku, es tai skaitā, kas ieskrien, pagrābj, norij, aizskrien, jo jau tuvojas nākamā sanāksme. Tāda ir tā ikdiena šeit – no malas tiešām nekā aizraujoša. No vienas puses Brisele ir interesantāka. Strasbūra – nozīmīgāka,” norāda Kalniete.

0 Komentāru