“Brexit” priekšvakars: intervija ar Lielbritānijas vēstnieku Latvijā

0 Komentāru

Piektdien, 31. janvārī, stundu pirms pusnakts (sestdien plkst. 1.00 pēc Latvijas laika) Lielbritānija oficiāli pametīs Eiropas Savienību (ES).

Tas ievadīs 11 mēnešu garu pārejas posmu, kurā Apvienotā Karalistei būs jāmēģina vienoties par turpmākajām attiecībām muitas, studiju, uzturēšanās atļauju un daudzos citos jautājumos. TV3 raidījums “900 sekundes” uz sarunu aicināja Apvienotās Karalistes vēstnieku Latvijā Kītu Šenonu.

Mūsu saruna notiek “Brexit” priekšvakarā. Kādas ir Jūsu personiskās izjūtas? Atvieglojums vai tomēr skumjas?

Šīs noteikti ir vēsturiskas izmaiņas. Un profesionālajā ziņā šīs ir pārmaiņas, kuras arī man, esot vēstnieka amatā, būšu pilnvarots īstenot. Līdz ar to personīgās izjūtas ir jānodala no profesionālajiem pienākumiem. Man kā vēstniekam un Apvienotās Karalistes pārstāvim ir jābūt pārliecinātam, ka viss notiek gludi un profesionāli.

Latvijā dzīvo daudz britu. Kāds bija viņu balsojums šeit – vēstniecībā?

Britiem nav jādodas uz vēstniecību, lai balsotu. Tas notiek atšķirīgi. Vēlēšanu vai kā “Brexit” gadījumā referendumā tas visbiežāk notiek pa pastu. Līdz ar to mums nav skaidru datu, kāds bija britu pilsoņu noskaņojums šeit, Latvijā.

Un vai tas vispār ir nepieciešams? Tā ir individuāla izvēle. Aptuveni tūkstotim britu ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja Latvijā. Un starp viņiem noteikti ir ļoti dažādi uzskati. Taču pieļauju, līdzīgi kā mājās, referenduma balsojums – “par” vai “pret” – varētu būt diezgan līdzīgs. Valdībai šis balsojums ir jārespektē, un tas, ko šobrīd darām, ir gatavojamies, lai 31. janvārī Lielbritānija Eiropas Savienību pamestu.

Nesen izskanēja ziņa, ka tikai neliela daļa Lielbritānijā mītošo Latvijas iedzīvotāju nokārtojuši savas saistības turpmākajai palikšanai. Viss nokavēts, vai ir iespējams kaut ko darīt? 

Vēl ir pietiekams laiks, lai nokārtotu pastāvīgo uzturēšanās atļauju vai arī pagaidu uzturēšanās atļauju. Man šķiet, ka tomēr pietiekami liels skaits Latvijas iedzīvotāju to jau ir paveikuši. Pēdējie dati liecina, ka tie ir aptuveni 80 000 no aptuveni 117 000. Šajā jautājumā mēs cieši darbojamies ar Latvijas Ārlietu ministriju un Latvijas vēstniecību Londonā, lai mudinātu Latvijas pavalstniekus savas saistības nokārtot. No otras puses, gala termiņš ir 2021. gada vasara. Laika vēl ir gana, taču mēs iesakām to darīt laikus, lai šis jautājums tiktu nokārtots un par to nav jādomā.

Atrodoties Latvijā, statusu ir iespējams nokārtot vēstniecībā? 

Šis ir jautājums, kas ir jāveic tiešsaistē internetā. Arī visa nepieciešamā informācija ir pieejama internetā valdības mājas lapā “gov.uk“. Ir sadaļa arī latviešu valodā. Tāpat arī Latvijas Ārlietu ministrijas mājas lapā ir sadaļa, kur ir ļoti labs skaidrojums, kādi ir turpmāki soļi un kā jārīkojas.

Vai Latvijas iedzīvotāji šajā jautājumā izceļas uz citu valstu iedzīvotāju fona, piemēram, Polijas?

Poļu diaspora ir daudz lielāka. Saskaņā ar skaitļiem, kas bija pieejami pirms mēneša, tad salīdzinoši Latvijas iedzīvotāju procentuālā daļa, kas saistības jau ir nokārtojuši, bija salīdzinoši augsta. Taču vēlreiz jau tagad aicinu savas saistības sakārtot.

Daudz baumots par jaunajiem viesstrādniekiem. Tagad darba atļauju iegūt būs grūtāk? Varbūt tagad vispār nerekomendējat turp doties? 

Šeit man atkal jāatkārtojas, ka nākamie 11 mēneši būs pārejas procesā. Un šajā laikā būtisku izmaiņu nebūs. Ja kāds nolemj pārcelties uz Apvienoto Karalisti vēl šogad, tad spēkā būs tie paši nosacījumi kā līdz šim. Tas, ko es šobrīd nevaru pateikt, ir – kas sekos pēc tam. Valdībai būs jānāk klajā ar jauniem emigrācijas noteikumiem. Bet nākamos 11 mēnešus nekas nemainās. Bet vēlreiz – nevaru pateikt, kādi būs nosacījumi pēc šī laika. Es to vienkārši nezinu, jo likums vēl nav izstrādāts.

Kā “Brexit” ietekmēs vēstniecības darbu? 

“Brexit” jautājumi jau ir bijuši mūsu darba kartībā pēdējos trīs gadus. Taču ne tikai. Mums ir ļoti plašs darbības lauks. Lielbritānijai un Latvijai ir milzīgs kopīgo jautājumu loks, kurus risināt. Īpaši jau drošības ziņā – abas esam NATO partnervalstis. Paredzu, kā nākotnē loks pat paplašināsies. Piemēram, klimata jautājumu sakarā. Un to veiks arī citas britu vēstniecības pasaulē.

Lielbritānija ir populārs studiju virziens Latvijas jauniešiem. Kādi sarežģījumi sagaida tos, kas vēlēsies meklēt izglītības iespējas tur? 

Jau atkal. Pārejas periodā nekas. Britu valdība ir solījusi studentiem, kuri mācības uzsāks 2020./2021. mācību gadā studēs pēc nosacījumiem, kurus piemēro Eiropas Savienības pilsoņiem līdz šim. Un tie būs spēkā visu studiju laiku. Tātad, ja jaunietis sāks studēt šajā rudenī, viņš var būt pilnīgi drošs, ka uz viņu attieksies visi tie paši nosacījumi, kādi bijuši līdz šim. Bet nevarēšu atbildēt par tiem, kas studijas sāks vēlāk. Tas jau būs atkarīgs no Lielbritānijas valdības un Eiropas Savienības turpmākajām sarunām. Taču esmu pārliecināts, ka šajā jautājumā Lielbritānija un jebkura no Eiropas Savienības valstīm ir īpaši ieinteresēta.

Satraukumu iepriekš paudusi kokrūpniecības, kas ir viena no galvenajām eksporta nozarēm uz Lielbritānija. Un tiek uzskatīts, ka vismaz sākumā būšot haoss muitas jautājumiem. Satraukumam ir pamats? 

Nē, šajā kalendārajā gadā nebūs nekādu izmaiņu. Eksports, preču apmaiņa, pakalpojumi, tiem visiem vajadzētu darboties kā līdz šim. Ari šeit sekos pārrunas. Taču skaidrs, ka visi ir ieinteresēti panākt pragmatiskus risinājumus. Koka izstrādājumu un kokmateriālu eksports uz Lielbritāniju mums ir ļoti svarīgs. Un tas ir tikpat svarīgs jūsu valstij. Risinājums noteikti tiks panākts.

Nezinu, vai šis ir jautājums vēstniekam, bet – kas notiks ar skotu viskija cenām Latvijā? 

Kā skots es noteikti pievēršu uzmanību arī viskijam. Jo viskijs ir viena no mūsu lielākajām eksporta precēm Latvijā. Cenām vajadzētu būt pietuvinātām mūsu līmenim. Proti, Lielbritānijas cenām. Kopumā esam ieinteresēti, lai pārdošanas apjomi saglabātos vismaz līdzšinējā līmenī vai pat vairāk.

Iespējams, nevarēsiet komentēt, bet britu premjers Boriss Džonsons Ziemassvētkos apmeklēja Igauniju. Varam arī gaidīt Džonsona vizīti Latvijā? 

Es nevaru paredzēt, kāds ir premjerministra vizīšu kalendārs nākamajiem mēnešiem.

Šo interviju veidojam rīta ziņu raidījumam “900 sekundes”. Kāds ir Jūsu paša rīta rituāls? Jums ir ieslēgts televizors? 

Atvainojiet, bet es no rītiem parasti klausos radio. “BBC”, reizēm Latvijas Radio. Nav noslēpums, ka mūsdienās mainās mediju patērēšanas paradumi. Daudz vairāk pārejām uz digitālo vidi. Piemēram, radio es klausos tiešsaistē, internetā. Tur vienkopus pieejams liels skaits dažādu radiokanālu. Protams, ka, atrodoties Latvijā, es turpinu interesēties, kas notiek manā dzimtenē. Man jābūt informētam gan par to, kas ir aktuāls Lielbritānijā. Un vienlaikus man jāsaprot, kas ir mediju uzmanības lokā Latvijā.

Tāpēc es arī daudz braukāju pa Latvijas pilsētām. Daru to ļoti intensīvi. Man tas sagādā baudu, īpaši, ja varu arī runāt ar vietējiem. Un man šķiet, ka mums ir daudz kopīga. Ceru, ka tas saglabāsies arī pēc tam, kad Lielbritānija būs pametusi Eiropas Savienību.

Mums ir ļoti senas un vēsturiskas attiecības. Vairāk nekā 100 gadu garumā. Lielbritānija atbalstīja Latvijas neatkarības centienu Pirmā pasaules kara laikā. Esmu pārliecināts, ka attiecības turpināsies gan valdību līmenī, gan cilvēku savstarpējās attiecības.

Daudzi Latvijas pilsoņi dzīvo Apvienotajā Karalistē, pietiekams skaits britu dzīvo šeit, un arvien vairāk britu ierodas Latvijā tūrisma braucienu ietvaros. Skaitļi patiešām ir augšupejoši, īpaši Rīgas apmeklējumam. Un es tos mudinātu doties arī tālāk. Apskatīt ne vien galvaspilsētu, bet arī citas Latvijas pilsētas. Šī ir brīnišķīga vieta, kur dzīvot un arī strādāt.

0 Komentāru