Barnjē: Eiropas Savienības pastāvēšana nav pašsaprotama, un miers ir relatīvs

1 komentārs

Lai gan ieilgušais “Brexit” ir nogurdinājis politiķus un iedzīvotājus abos Lamanša krastos, par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) vēl tiks runāts daudz.

Tieši pēc mēneša Londonai un Briselei nāksies sēsties pie viena sarunu galda, lai līdz gada beigām atrastu labāko un mazāk sāpīgo attiecību modeli nākotnei. TV3 Ziņas uz sarunu aicināja Eiropas Komisijas (EK) “Brexit” galveno sarunvedēju Mišelu Barnjē.

Beidzot – pēc vairāk nekā trim gadiem “Brexit” ir noticis, kā jūs šodien skatāties uz šo procesu un kas būs tālāk?

Tas bija garš un ļoti komplicēts process. Tā ir vēsturiska izvēle Lielbritānijai, bet mums ir jāatzīst, ka ES nav cietums, ir iespēja aiziet, bet, protams, ir jāapzinās sekas. Lielbritānija aiziet – atstāj arī vienoto tirgu, pamet uzreiz sešus starptautiskus līgumus un šobrīd mums viss ir jābūvē no jauna. Pirmais solis un pirmā nepieciešamība ir atrast veidu, lai šī šķiršanās mums ir mazāk sāpīga, bet ir arī jāapzinās, ka būs šīs sāpīgās vietas gan tirdzniecības attiecībās, gan drošības jautājumos. […]. Kas būs tālāk, es Jums nevaru pateikt, tas būtu kā skatīties kristāla bumbā, ir ļoti, ļoti daudz nezināmo, par ko ir satraukums.

Ir sācies tā sauktais pārejas periods. Abām pusēm jāatrod kopsaucējs ļoti daudzās jomās. Kā Jūs redzat, cik reāli ir tik īsā laikā vienoties par tik daudz neatrisinātiem jautājumiem?

Tas ir ļoti liels izaicinājums, bet tā nebija mūsu izvēle noteikt tik īsu šo laika posmu. No šodienas līdz gada beigām. Šis ir laiks, kad Lielbritānija vēl būs gan vienotajā tirgū, gan muitas savienībā, bet šis laiks ir ļoti īss. Protams, pastāv iespēja pagarināt šo pārejas periodu uz gadu vai diviem, bet Boriss Džonsons jau ir pateicis, ka Lielbritānija vairs nekādus pagarinājumus neprasīs. Tāpēc mēs darīsim labāko, mēs iesim uz maksimumu, darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai šīs nākotnes attiecības būtu ciešas un abām pusēm izdevīgas. Mums galvenas, lai mums ir brīvas un godīgas tirdzniecības attiecības, tāpat arī par zvejniecības nosacījumiem, iekšējās un ārējās drošības jautājumiem, bet Jūs redzējāt, ka mūsu britu draugi mēdz ieņemt pozīcijas un kādas tās būs martā, kad sēdīsimies pie viena galda.

Jūs jau pieminējāt pilsoņu tiesības, piemēram, Latvijai šīs ir viens no būtiskākajiem jautājumiem. Lielbritānijā dzīvo vairāk nekā 100 000 Latvijas valstspiederīgo. Kā Jūs redzat, kādas šo cilvēku tiesības būs pēc pārejas perioda?

Tiem pilsoņiem, kas jau šobrīd ir Lielbritānijā vai tiem britu pilsoņiem, kas, piemēram, šobrīd uzturas Latvijā – viņiem nekas nemainās, līdz šī gada beigām  joprojām būs spēkā līdzšinējā kārtība, tas attiecas uz 4,5 miljoniem cilvēku. Šis bija viens no būtiskākajiem jautājumiem, par kuru mums bija vissvarīgāk panākt vienošanos, bet, ja Jūs man prasāt, kas notiks ar tiem pilsoņiem, kas vēlēsies Lielbritānijā nokļūt pēc pirmā janvāra nākamajā gadā, un kas notiks ar tiem, kuri nebūs nokārtojuši statusu, to es nezinu, jo es nezinu kādu imigrācijas politiku Lielbritānija izvēlēsies. Tāpēc mans aicinājums, es tiešām ļoti silti iesaku sakārtot šos dokumentus.

Kas ir tie sarežģītākie jautājumi, par ko abām pusēm ir jāvienojas, lai šīs nākotnes attiecības būtu kaut cik abām pusēm izdevīgas?

Šīs sarunas būs ļoti sarežģītas, bet es turpināšu strādāt savienības vārdā, visu 27 dalībvalstu vārdā, runāšu arī ar nacionālajiem parlamentiem, kas ir svarīgi, lai izprastu katras dalībvalsts intereses. Mums ir no jauna viss jāuzbūvē, tas viss būs pavisam savādāk. Mēs iepriekš nekad neesam sastapušies ar šādu situāciju un ir jāsaprot, ka tās attiecības nebūs vairs tādas.

Ir divas dažādas lietas, būt ES, vai nē. Lielbritānija būs “trešā valsts” ar visām no tā izrietošajām sekām. Mums ir arī jāsaprot, ka Lielbritānijai būs visas tiesības izvēlēties sev izdevīgākos partnerus un šobrīd mums vissvarīgākais, lai mēs būtu partneri, ne konkurenti. Pretējā gadījumā tas būs šoks mūsu ekonomikām.

“Brexit” referendums bija šoks ES. Mēs esam piedzīvojuši populistisko spēku uzplaukumu, redzam centienus no ārpuses vājināt ES – tas liek domāt par to, kā saglābt šo projektu, domāt par ciešāku integrāciju, kā Jūs redzat Eiropas nākotni?

Šis ir ļoti būtisks jautājums, jo mēs zinām, ka ES vairs nebūs tāda kā līdz šim. “Brexit” mums ir jāpieņem kā smaga un ļoti sāpīga mācība, lai izvairītos no tā, ka šādu soli izdomātu spert arī kāda cita dalībvalsts. Reizēm ir sajūta, ka viss ir aizgājis tādā kā pašplūsmā, bet mums ir jāapzinās viena ļoti svarīga lieta – ES, kas pirmsākumos tika būvēta kā miera un drošības garants, nav pašsaprotama tās pastāvēšana, un miers ir relatīvs. Mēs redzam to, cik nestabila ir starptautiskā vide un cik daudzi spēki gribētu sagraut šo savienību. Tāpēc, ja mēs nestrādāsim pie tā, lai visi kopā ietu uz vienu mērķi un domātu par Eiropas vērtībām, par spēcīgu Eiropu.

1 komentārs