“Atšķirības pēc krīzes labklājības līmeņos būs katastrofālas”; ES dala 540 miljardus Covid-19 skarto valstu atbalstam

2 komentāri

Šovakar Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji spriež par 540 miljardu lielo atbalstu pandēmijas skarto valstu atbalstam, kā arī Covid-19 krīzes atlabšanas plānu. Tiesa, jau šobrīd izskan prognozes, ka vienošanās ceturtdienas vakarā netiks panākta, jo dalībvalstu vidū ir pārāk lielas domstarpības par to, kā un kādos apjomos nauda būtu jādala.

Pandēmija kārtējo reizi izgaismojusi Eiropas Savienības solidaritātes trūkumu. Piemēram, uz Itālijas palīgā saucieniem nereaģēja neviena dalībvalsts. Katra centās pati nodrošināties ar krīzē tik nepieciešamajiem drošības līdzekļiem. Solidaritātes trūkums arī paspilgtinājis Krievijas propagandas saucienus par Eiropas Savienību kā neizdevušos un izgāzušos projektu.

“Skaidrs, ka uz mums skatās no austrumu kaimiņa un citām vietām tie spēki, kas vienkārši ir paraduši ņirgāties un visādos veidos mēģina diskreditēt Eiropas Savienību. Bet pat tad, ja rīt no rīta nebūs nekāds skaists memorands, ka visas problēma ir atrisinātas, tā nebūt nav katastrofa, tas ir procesa sākums,” saka Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs (Attīstībai/Par!’).

Līdz šim panākta vienošanās par plānu, kas ietver sevī trīs dažādus fondus par kopējo summu 540 miljardi eiro – no kuriem dalībvalstīm būs iespējams aizņemties. Tagad sākusies šķēpu laušana par Covid-19 krīzes atlabšanas plānu. Tiek rosināts bloka ekonomikas stimulēt no pašlaik pieejamiem Eiropas fondu līdzekļiem. Tāpat diskusiju karstugunīs ir investīciju komponente, kas paredz caur daudzgadu budžetu veicināt ekonomikas atkopšanos. Tomēr šajos jautājumos nav vienprātības – gan par atbalsta formām, gan arī Eiropas maka donora valstis atsakās no iemaksu palielināšanas kopējā budžetā.

“Palīdzība ir vajadzīga tūlīt. Mums ir ļoti svarīgi, lai mēs pilnā apjomā varētu izmantot tos fondu līdzekļus, kas Latvijai ir paredzēti. Tātad šis ļoti labs lēmums, ka mums ir iespējams izmantot šos fondus 100% ar Eiropas Savienības atbalstu un nav vajadzīgs līdzfinansējums. Tāpēc es patiešām gaidu, ka Eiropas padomē vienosies par atbalsta fondu nekavējošu iedarbinātību un ļoti svarīgi būtu, lai būtu ne tikai aizdevumi, bet arī granti,” uzskata Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (Jaunā Vienotība).

Ceturtdienas vakarā diskusiju karstugunīs ir jautājums par to, cik vienlīdzīgi līdzekļi tiks sadalīti starp dalībvalstīm. Latvijas eiroparlamentārieši uzsver – tieši vienlīdzīgi ieguldījumi dalībvalstu ekonomikas atjaunošanā, ir būtiskākais.

“Ja mēs salīdzinām nākotnē, piemēram, valsts budžetu Latvijā vienā pusē un Vācijai, Nīderlandei otrā pusē, tad mēs redzam, ka tie ir nesalīdzināmi lielumi, kas varētu novest pie tā, ka, ja, piemēram, Vācijā, Nīderlandē, Austrijā, Francijā, ļoti daudz valsts iegulda uzņēmumos, tas nozīmē to, ka ekonomika aug straujāk,” saka Ijabs.

Arī brīdī, kad Eiropa sāks atgūties – tie, kuriem  būs pieejami lielāki finanšu resursi, savā ekonomikā varēs ieguldīt vairāk naudas, un tādējādi viņi pārņems tirgus. Tas Latvijai savukārt ir bīstami.

“Tirgi mainīsies vienotajā tirgū, konkurence mainīsies – mūsu uzņēmēji nespēs konkurēt dēļ zemāka atbalsta. Vāciešiem un daudziem citiem, tirgus daļas tiks pārņemtas, uzņēmumi tiks pārņemti un visbeidzot emigrācijas vilnis – darba veicējs aizplūdīs uz Rietumeiropas valstīm. Līdz ar to atšķirības nākot ārā no krīzes pēc dažiem gadiem starp Eiropas labklājības līmeņiem būs katastrofāli lielāks nekā tagad,” uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība).

Latvijas Eiropas Parlamenta deputāti uzver, ka tieši vienlīdzīgi ieguldījumi dalībvalstu ekonomikas atjaunošanā, ir būtiskākais, lai visa 27 valstu saime, pēc diviem gadiem varētu atgriezties vismaz pirms pandēmijas līmenī. Tomēr parlamentārieši uzsver – ekonomiskais kritiens būs liels – tāpēc šobrīd bumba ir Eiropadomes pusē – nolemt kā šo atveseļošanās fondu finansēt un kā šos līdzekļus dalīt. Latvijas galvenā interese ir panākt, ka brīdī, kad Eiropa sāks atgūties no krīzes, netiktu radīta nevienlīdzība starp dalībvalstīm.