Ārpolitikas pētnieks: Lielbritānijas parlaments ceturtajā balsojumā varētu atbalstīt Mejas “Brexit” vienošanos

1 komentārs

29. marts – datums, kad Lielbritānijai uzvaroši paceltu galvu bija jāaizver durvis Eiropas Savienībai (ES). Tā vietā Britu parlaments nedēļas laikā trīs reizes balsoja un trīs reizes noraidīja izstāšanos ar tādu līgumu, kādu panākusi Terēza Meja.

Lielbritānijas iestāšanās ES prasīja 13 gadus, un jau nākamajā gadā pēc iestāšanās sākās debates par izstāšanos, kas nonāca pat līdz 1975. gada referendumam, jo daļa britu uzskatīja, ka dalība Eiropas valstu kopienā apdraud viņu identitāti, suverenitāti un ekonomisko izaugsmi. Toreiz 67% balsotāju izvēlējās par labu palikšanai savienībā. Tomēr ar to Lielbritānijas identitātes meklējumi uz pasaules politiskās skatuves nebeidzās. Līdz beidzot visasāk debates par Apvienotās Karalistes dalību ES valstu saimē saasinājās globālās finanšu un Eiropas migrantu krīzes iespaidā.

2016. gada februārī toreizējais premjerministrs Deivids Kamerons paziņoja, ka Lielbritānijā referendums par valsts turpmāko palikšanu ES notiks 23.jūnijā. Kamerons bija šā referenduma ierosinātājs, bet pats aģitēja par palikšanu ES sastāvā. Savukārt lielākie “Brexit” atbalstītāji – bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons un eiroskeptiķu Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas priekšsēdētājs Naidžels Farāžs – visā Lielbritānijā rīkoja masveida kampaņas, kurās aicināja balsot par Eiropas pamešanu.

24. jūnija rīts ES atnesa vēsturiskas ziņas. ES vairs nebūs tāda, kā iepriekš. Lielbritānija referendumā ar teju 52%  balsu par un 48% pret nobalsojusi par izstāšanos. Britu premjers Deivids Kamerons uz to reaģēja, paziņojot, ka atkāpjas no amata.

No Lielbritānijas politiskās skatuves neilgi pēc referenduma pazuda arī abi spilgtākie “Brexit” karognesēji – Džonsons un Farāžs.

Lai gan referendums nebija juridiski saistošs, tomēr ignorēt izstāšanās atbalstītāju pārsvaru – kaut arī nelielo – britu amatpersonas nevarēja, un  2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste oficiāli paziņoja Eiropadomei par nodomu atstāt ES. Tā rezultātā tika iedarbināts Lisabonas līguma 50. pants, kas regulē dalībvalstu izstāšanos no ES un nosaka divu gadu termiņu, kurā jāpanāk izstāšanās vienošanās. Šo uzdevumu paveikt savā pirmajā uzrunā apņēmās nu jau jaunā – par dzelzs lēdiju dēvētā  Lielbritānijas premjere Terēza Meja.

Noteiktie divi gadi pagājuši – vienošanās starp ES un britu premjeru panākta, tomēr tagad tā iestrēgusi Lielbritānijas parlamentā, kas lemšanu tagad pārņēmis savās rokās un divus gadus skaņoto “Brexit” līgumu pagājušajā piektdienā noraidīja jau trešo reizi.

Kopš pirmdienas balsojuma, kurā Lielbritānijas parlamentārieši nolēma ES pamešanas stratēģiju ņemt savās rokas, ES amatpersonu vidū valda liela neziņa, un “Brexit” iespējamie scenāriji ir ļoti dažādi.

Gabriela Cimmere
Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa

Es neesmu Dievs un pat Dievs, manuprāt, nevarētu Jums pateikt, kas notiks britu parlamentā. Ir ļoti daudz dažādas alternatīvas, un tagad mums ir jādara tas pats, kas Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai – jāgaida, ko britu parlaments izlems.

Tagad visas cerības tiek liktas uz pirmdienas balsojumu. Ja arī tad britu parlamentārieši noraidīs Mejas panākto vienošanos  – Lielbritānijai ES jāpamet 12. aprīlī bez vienošanās, tā lēmusi Eiropadome. Bezvienošanās aiziešana nozīmē katastrofu gan ES, gan pašai Lielbritānijai – tā LNT Ziņu TOP 10 Strasbūrā atzina Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.
Brians Haijesa
EP deputāts, Eiropas Tautas partija, Īrija

Bezvienošanās “Brexit” gadījumā pastāv milzīgs risks mūsu kolektīvai ekonomikai. Bezvienošanās “Brexit” nozīmē milzīgu triecienu visiem, sākot ar importu, eksportu, ES pilsoņu ikdienu – nebūs vienošanās par tarifiem, nebūs vienošanās ne par ko. Šīs desmitiem gadu ilgās attiecības tiek pilnībā pārtrauktas, un tas ietekmēs simtiem tūkstošu cilvēku nākotni.

Savukārt EP deputāts no Beļģijas Marks Demesmeikers (Konservatīvo un reformistu grupa) norāda: “Tā būtu katastrofa un es ceru, ka viņi to apzinās. Es zinu, ka ir politiskie spēki, kas vēlas šo scenāriju. Šis, protams, ir modinātājzvans mums visiem. Visa “Brexit” sāga un šīs ziepes, kas vārītas, ir kā modinātājzvans tam, ka mums ir jādomā par ES reorganizāciju un reformēšanu.”

Kristelle Lečavilēra
EP deputāte, Eiropas Brīvības alianse, Francija

Bezvienošanās “Brexit” izskatās arvien reālās scenārijs, un šajā brīdī ES vairāk kā jebkad ir jādomā par veidiem, kā saglabāt šo savienību. Mēs zaudējam vienu no lielākajām ekonomikām ES. Jūs ļoti labi zināt, ko nozīmē “Brexit” bez vienošanās – cietīs gan manas, gan Jūsu valsts iedzīvotāji.

Eiroparlamentārieši vienlaikus uzsver, ka bezvienošanās “Brexit” gadījumā ES tālāka pastāvēšana esošajā formātā ir apdraudēta. Sevišķi laikā, kad uzvaras laurus virknē dalībvalstu plūc populistiski, eiroskeptiski un nacionālistiski tendēti politiskie spēlētāji.

“Mēs desmitiem gadus esam cīnījušies, lai saglabātu šo savienību. Mēs esam noturējuši kopā visus Eiropas reģionus, pārvarējuši finansiālās krīzes, paplašinājuši un nostiprinājuši eirozonu. Vienīgais ko mēs varam darīt, lai šis populisma, merkantilisma vilnis neiznīcinātu to, kas mums ir – strādāt pie ciešākas integrācijas un kopīgām vērtībām, kas šajā ļoti sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā ir vislielākais izaicinājums,” saka Haijes.

Gabriela Cimmere
Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa

Mums vajag ES, nevis nacionālismu, mēs nevēlamies atgriezties laikā, kad karš ir atkal iespējams, vairāk nē, vairāk nē.

Neskaidrība par turpmāko izstāšanās procesu ir ne tikai Eiropas Parlamentā – arī Strasbūrā LNT TOP 10 uzrunātie Lielbritānijas žurnālisti, kuri “Brexit” procesam seko līdzi jau kopš 2016. gada referenduma norādīja, ka arī Lielbritānijā valda neziņa, un iedzīvotāji “Brexit” dēļ ir zaudējuši uzticību savai valdībai.

“Tas, kas šobrīd notiek, ir ļoti mulsinoši, arī man kā žurnālistei, kas reprezentē savu valsti un iedzīvotājus. Tas, kas notiek mūsu valstī nav skaidrs nevienam, arī mums pašiem. Viedokļu atšķirības un politiskā sāncensība, kas valda starp mūsu premjeri Terēzu Meju un parlamentu, jau ir kļuvis par apsmieklu starptautiskā līmenī, un mūsu cilvēkiem ir kauns par to, kā Lielbritānija šobrīd izskatās uz politiskās skatuves,” norāda žurnāliste no ziņu aģentūras “Walles Online” Ruta Mosalski.

Šobrīd netiek izslēgts arī atkārtots “Brexit” referendums. Atskatoties uz iedzīvotāju noskaņojumu 2016. gadā un novērtējot situāciju šodien, britu žurnālists Dāvids Klegs LNT TOP 10 saka – cilvēki tikai tagad saprot, kādu kļūdu ir pieļāvuši 2016. gadā.

“Es domāju, ka mēs visi šodien varam atzīt to, ka šis referendums bija uz meliem balstīts un cilvēki neapzinājās, ko viņi dara. Un to mēs redzam šodien – miljoniem cilvēku Londonas ielās pieprasa atcelt “Brexit”, seši miljoni cilvēku ir parakstījuši petīciju, kurā lūdz pārtraukt šo procesu. Ja būtu vēl viens referendums, es domāju, ka cilvēki nobalsotu par “Brexit” apturēšanu,” saka Klegs.

Pirmdien, 1. aprīlī, būs nu jau ceturtā un arī pēdējā reize, kad briti balsos par Mejas panākto vienošanos. Apvienotās Karalistes premjere jau paziņojusi, ka gadījumā – ja tā tiks atbalstīta – Meja premjera krēslu atstās. Tomēr britu žurnālistu ieskatā – valdības maiņa šajā saspringtajā un neprognozējamā posmā vēl vairāk attālinātu Lielbritāniju no ES.

“Noskaņojums Lielbritānijā ir ļoti saspīlēts, neviens nezina, kas notiks, par ko viņi nobalsos un kādas tam būs sekas. Meja ir pateikusi, ka viņa atkāpsies, un tad situācija kļūs vēl vairāk neskaidrāka, jo mēs pat iedomāties nevaram, kas varētu stāties viņas vietā,” skaidro Mosalski.

Savukārt Klegs norāda: “Ja viņa pametīs premjerministres posteni, es domāju, ka vietā nāks eiroskeptisks premjerministrs no partijām, kuras atbalsta bezvienošanās “Brexit”.”

Jautājums, kur pirms diviem gadiem aizsāktajā “Brexit” procesā pieļautas kļūdas un kāpēc šobrīd pretēji tam, kā tas bija uzreiz pēc 2016. gada referenduma, kad ES amatpersonas skaļi un cieti britiem norādīja – ka vilcināties nedrīkst – tagad ir gatavas dot laiku, joprojām paliek atklāts un neatbildēts. Latvijas ārpolitikas institūta pētnieka Kārļa Bukovska ieskatā tikai tagad abas puses ir apzinājušas patiesās “Brexit” sekas.

Kārlis Bukovskis
Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks

Pilnīgi noteikti pats “Brexit” jau ir kļūda – sāksim jau ar to, ka Kamerona diezgan augstprātīgā attieksme pret šo te jautājumu un nespēja viņu novest līdz pozitīvām beigām, tieši tā pat kā arī viņa aiziešana no amata tanī brīdī, kad viņš bija nostādījis pats savu valsti, visu ES un pat lielā mērā rietumu civilizāciju sarežģītā situācijā, tās ir tās centrālās kļūdas. Pēc tam mēs varam, protams, piesieties pie visiem elementiem, ko viņi ir gribējuši un piedāvājuši, ka, lai tajā līgumā ir iekšā, bet tanī pašā laikā cīnījušies par to, ka nē – tas tomēr nav labākais risinājums

Lielbritānijā dzīvo vairāk kā trīs miljoni ES pilsoņu – vēl vairāk britu bez jebkāda statusa dzīvo Eiropas valstīs. Arī septiņus gadu desmitus ilgās tirdzniecības saites ir ekonomikas stimuls abām pusēm – tāpēc briti neriskēs pieļaut izstāšanos bez vienošanās un, visticamāk, rītdienas balsojumā Mejas vienošanās ceturto reizi tiks atbalstīta – tā uzskata ārpolitikas pētnieks.

“Tas balsojums, kas tūlīt arī notiks, ir principā jau lielos rāmjos ielikts. Viens ir bijis lēmums, ka ir jābūt vienošanās – nevar būt bez vienošanās un tas ir, pat ja viņš nav juridiski saistošs, tas ir politiski svarīgs. Drāmas mirklis ir sasniedzis savu – 29.datums ir bijis un tāpēc lēmumam ir jātiek beidzot pieņemtam, un šīm te diskusijām ir jāpieliek beidzot kāds punkts,” norāda Bukovskis.

Ja arī pirmdien Mejas “Brexit” līgumu briti noraida – atliek divi scenāriji. Sliktākais – “Brexit” bez vienošanās vai izstāšanās termiņa pagarināšana uz ilgāku laiku – līdz 2021. gadam. Ja šāds scenārijs piepildās – Lielbritānija kā pilntiesīga ES dalībvalsts var piedalīties maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vienlaikus Eiropadome jau 10. aprīlī sasaukusi ārkārtas sēdi, kurā plāno gatavoties tā sauktam cietajam bez vienošanās “Brexit”.

1 komentārs