Apkopojums: kā partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām “makšķerēja” vēlētāju balsis?

Pievienot komentāru

Eiropas Parlamenta (EP) Vēlēšanas noslēgušās, – lai “makšķerētu” vēlētāju balsis, politiskie spēki izmantoja jau pārbaudītas metodes. Kā ierasts, vairāku partiju “lokomotīves” bija redzamas uz plakātiem, vismaz Rīgā. Uz vēlētājiem no reklāmu stendiem raudzījās sarakstu līderi – gan Briseles darbā pieredzējuši politiķi, gan partiju “jaunais iesaukums”.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova norāda: “Es domāju, ka šīs pilnīgi noteikti ir vēlēšanas, kur galvenokārt lomu spēlēja personālijas. Mēs redzam, ka vairākas personālijas partijām ir pievienojušās pēc to izveidošanas un noteikti pēc mūsu Saeimas vēlēšanām, kas norisinājās 18. gada oktobrī.”

No partijām, kuras reklamējās galvaspilsētas ielās, bija viens ļoti pamanāms izņēmums. Korupcijas skandālu pārņemtajā Rīgas domē pie varas esošā “Saskaņa” sevis popularizēšanai izmantoja nevis no mēra pienākumiem atstādināto partijas līderi un EP deputāta amata kandidātu Nilu Ušakovu, bet Nīderlandes politiķi, vienu no Eiropas sociālistu līderiem Fransu Timmermansu.

Zīmīgi, ka iepriekšējā kampaņā pirms Saeimas vēlēšanām, kurās Ušakovs nekandidēja, viņš bija redzams visur, bet šajās vēlēšanās, kurās viņš startē ar pirmo numuru, Ušakovs nav redzams nekur.

Tikmēr partijas nebija aizmirsušas arī par radio klausītājiem. Visvairāk naudas iztērēts tieši radio reklāmās. Likumā noteikto ierobežojumu dēļ, lielā mērā ir izskaustas reklāmas televīzijā. Bet nozīmīga loma ir sociālajiem tīkliem, kur reklamēties ir nesalīdzināmi lētāk. Politiķi arvien aktīvāk izmanto internetu vēlētāju uzrunāšanai.

Ojārs Skudra
Politologs, LU asociētais profesors

Tas, ko es saklausīju, viņi sola, sola cīnīties par. Viņi nesola rezultātu, viņi sola cīnīties par rezultātu. Šajā gadījumā, teiksim tā, tas tikai runā par labu tēzei, ka viņiem jārada iespaids, ka viņš brauc strādāt, nevis saņemt lielu algu un gatavoties pēc tam saņemt lielu pensiju.

Saskaņā ar “Facebook” publiskoto informāciju, no Latvijas politiskajiem spēkiem kopš marta visvairāk naudas reklāmai “Facebook” bija atvēlējusi “Jaunā Vienotība” – 3500 eiro. Ar 2300 eiro otrajā vietā ir Nacionālā apvienība.

Bet trešais ir Nacionālās apvienības kandidāts Ansis Pūpols, kurš savai individuālajai kampaņai reklāmas “Facebook” bija izvietojis par 2000 eiro. Viņš nav vienīgais politiķis, kurš sevis reklamēšanai bija piesaistījis papildspēkus. “Attīstībai/Par!” kandidātei Ievai Ilvesai talkā nāca viņas dzīvesbiedrs.

Partija “KPV LV” lika lietā sava Saeimas deputāta Ivara Pugas profesionālās iemaņas. Par politiķi kļuvušais aktieris iejutās vecās paaudzes birokrāta lomā “KPV LV” kandidātes Beatas Jonites reklāmas klipā.

Bet “Jaunās Vienotības” kandidāts Ints Dālderis palīgā ņēma savu jaunības dienu fotogrāfiju ar Vairu Vīķi-Freibergu. Lai gan tā izmantota, nesaskaņojot ar bijušo prezidenti, viņa neprotestēja.

Savukārt Juris Žuravļovs no “Jaunās Saskaņas” reklamējās tā, ka pārbaudi nācās uzsākt pat Valsts policijai.

Īpaša aizvadītās kampaņas iezīme ir daudzu konkurējošo politisko spēku apvienošanās kopīgā cīņā pret “Saskaņas” līderi Nilu Ušakovu un Latvijas Krievu savienības “lokomotīvi” Tatjanu Ždanoku. “Saskaņa” atbildēja ar radio reklāmas palīdzību.

Šajā vēlēšanu kampaņā “Saskaņa” deklarējusi vislielākos izdevumus – gandrīz 190 000 eiro. “Attīstībai/Par!” iztērējusi 150 000, “Jaunā Vienotība” nepilnus 114 000 , un ar 110 000 daudz neatpaliek Latvijas Krievu savienība, kas cīņā par vietu Eiroparlamentā tērē vairāk, kā Saeimas vēlēšanu kampaņās. Deklarētie tēriņi liecina, ka neviena no partijām nav sasniegusi pat pusi no maksimāli atļautajiem 430 000 eiro priekšvēlēšanu aģitācijai.

Un saskaņā ar mediju aģentūru apkopotajiem provizoriskajiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējām Eiroparlamenta vēlēšanām, politisko reklāmu šoreiz bijis mazāk.

Māris Naglis
“Dentsu Aegis Network Latvia” vadītājs

Noteikti var secināt, ka ir ļoti kritusies aktivitāte. Respektīvi, reklāmas aktivitāte un apjoms ir daudz, daudz mazāks. Ar vien dominē, viennozīmīgi, mēs paši noteikti redzam pēc piesātinājuma ikdienā, daudz dzirdam radio. Stipri mazāk mēs kaut ko noteikti esam ievērojuši televīzijā. Un vide, noteikti jāatzīmē, ka vides reklāma, maijā varbūt nedaudz aktīvāk, – ja apkārt paskatāmies, bet vide arī kopsummā kopējos apjomos ir daudz, daudz mazāk.

Kopumā partijas vēlēšanu aģitācijas izdevumos deklarējušas nepilnu miljonu. Vai, cīnoties par vienu no astoņām Latvijas vietām Eiroparlamentā, tās ievērojušas likumu, pārbauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Par iespējamiem aģitācijas un partiju finansēšanas pārkāpumiem birojs uzsācis aptuveni 40 pārbaužu. To veikšanai atvēlēts pusgads, kad arī būs zināmi pārbaužu rezultāti.