ĀM parlamentārā sekretāre Eiropas Demokrātijas rīcības plānā aicina īpašu uzmanību veltīt dezinformācijas apkarošanai

1 komentārs
ĀM parlamentārā sekretāre Eiropas Demokrātijas rīcības plānā aicina īpašu uzmanību veltīt dezinformācijas apkarošanai
ZANE BITRERE/LETA

Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica aicina Eiropas Demokrātijas rīcības plānā īpašu uzmanību veltīt dezinformācijas apkarošanai, informēja ĀM.

ĀM parlamentārā sekretāre 23. februārī piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē videokonferences formātā. Sanāksmes laikā izskatīja Eiropas Demokrātijas rīcības plānu, kura mērķis ir stiprināt ES un dalībvalstu noturību pret demokrātijas izaicinājumiem – veicināt brīvas un godīgas vēlēšanas un spēcīgu demokrātisko līdzdalību, atbalstīt mediju brīvību un plurālismu un apkarot dezinformāciju.

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica

“Mēs ļoti atzinīgi vērtējam rīcības plānu, kurā ir ņemtas vērā daudzas Latvijas paustās pozīcijas, piemēram, stiprināt lielāko tiešsaistes platformu brīvprātīgo apņemšanos cīņai pret dezinformāciju tiešsaistē, veicināt politisko reklāmu caurskatāmību un stiprināt Eiropas Ārējās darbības dienesta stratēģiskās komunikācijas grupas. Tas ir labs pamats turpmākai ES rīcībai.”

Viņa papildina, ka Latvija atbalsta rīcības plāna pīlārus, kas paredz aizsargāt vēlēšanu procesu, stiprināt medijus un veicināt mediju plurālismu. Vienlaikus ar Covid-19 pandēmiju saistītās dezinformācijas izplatības ātrums un apjoms skaidri parāda, ka ES īpaša uzmanība jāpievērš arī dezinformācijas ierobežošanas pīlāram, norādīja Kalniņa-Lukaševica.

Kā vienu no svarīgiem izaicinājumiem parlamentārā sekretāre uzsvēra algoritmiskās caurskatāmības trūkuma problemātiku. ”Lietotājiem ir jābūt skaidrībai un izpratnei par to, kā ranžēšana un algoritmu lietojums ietekmē sabiedriskās diskusijas, un par riskiem, ko rada manipulācija ar šiem datiem, brīdina Kalniņa-Lukaševica.

Tāpat parlamentārā sekretāre pauda Latvijas atbalstu regulējuma par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu pārskatīšanai, norādot, ka ir nepieciešams aizliegt partiju netiešo finansēšanu no ārvalstīm, tādējādi stiprinot Eiropas demokrātiju un veicinot caurskatāmību. “Mums tas jāizdara līdz 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām,” viņa ir pārliecināta.

Sanāksmē dalībvalstis izvērtēja ES un Apvienotās Karalistes attiecības un noslēgto līgumu piemērošanu. Runājot par Apvienotās Karalistes noteikto atšķirīgo maksu par darba vīzām atsevišķu ES dalībvalstu pilsoņiem, Kalniņa-Lukaševica norādīja: “Mēs uzsveram visu ES pilsoņu vienlīdzību un noraidām diskriminējošu attieksmi. Jautājums par darba vīzu atšķirīgām izmaksām ir jāpārrunā ar Apvienoto Karalisti Partnerības padomes sanāksmes laikā.”

Savukārt diskusijā par Konferences par Eiropas nākotni veidošanu, ĀM parlamentārā sekretāre uzsvēra nepieciešamību vienoties par tās vadību  pēc iespējas ātrākai Konferences pasākumu uzsākšanai.

Sanāksmē ES dalībvalstu pārstāvji turpināja darbu, gatavojot 25.-26. februāra ārkārtas Eiropadomes sanāksmi, īpašu uzmanību pievēršot Covid-19 pandēmijas ierobežošanai, ES veselības nozares izturētspējai, kā arī drošības, aizsardzības un ārlietu jautājumiem.

Lasi vēl: