Aicina ļaut pašvaldībām pašām lemt mācību nodrošināšanu klātienē

2 komentāri

Vismaz daļa Latvijas skolu un pašvaldību nevēlas pārtraukt mācības klātienē. Šobrīd Izglītības ministrijas pieņemtais lēmums paredz, ka pēc nākamnedēļ paredzētajām brīvdienām 7.-12. klašu skolēni vismaz uz laiku skolā neatgriežas. Vēlmi turpināt mācības ierastajā klātienē īpaši pauž reģionu skolas.

Līdzīgi kā pavasarī, mācības attālināti tiks uzsāktas pēc skolēnu brīvlaika. Tas būs nākamnedēļ. Tiesa, ar nelielām atšķirībām. Mājās paliks 7.-12. klašu audzēkņi un pagaidām uz nedēļu.

Apkopojums: viss, kas tev jāzina par jaunajiem Covid-19 ierobežojumiem

Taču pedagogus apvienojošā arodbiedrība savus biedrus, skolēnus pašus un viņu vecāku aicina rakstīt vēstules Izglītības un zinātnes ministrijai, norādot, ka lēmumu vēlas pieņemt paši.

“Liela daļa uzskata, ka viņiem nebūtu…, es atļaušos šoreiz teikt – jācieš, ka kaut kur kāds nav pietiekami ievērojis veselības drošības pasākumus. Viņi ir gatavi vēl stingrākām prasībām, bet strādāt klātienē,” norāda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Šāds noskaņojums, piemēram, valda Ādažu vidusskolā. Ja ierasti, skolas gaiteņi būtu pārpildīti, tad Covid-19 apstākļos tajos redzami tikai tie, kas dodas uz vai no pusdienām.

Skolas direktors Česlavs Batņa pārliecināts, ka ticis darīts viss iespējamais, lai klases savā starpā nesatiktos.

“Ja mēs kā skola esam spējuši organizēt dažādus piesardzības pasākumus un organizēt tā, ka mums nav neviena saslimušā, tad ir būtiski, lai Izglītības ministrija ļauj arī turpmāk mums pieņemt šo lēmumu. Protams, saskaņot ar pašvaldību. Jo es kā vadītājs tiešām uzņemos atbildību pār bērniem. Ja jutīšu, ka situācija pasliktinās, tad pieņemšu lēmumu par attālinātām mācībām,” saka Batņa.

Šis ir Ādažu vidusskolas direktora viedoklis. Vēl izteiktāks tas ir vietās, kas atrodas vēl tālāk no Rīgas un ar vēl mazāku skolēnu skaitu.

“Mēs domājam, ka būtu vēl iespējams mūsu novadā vēl strādāt. Klātienē. Arī blakus novados, piemēram, Salacgrīvas novadā, Alojas novadā, Kocēnu novadā arī nav konstatēta neviena saslimšana. Katrā ziņā vecāki uzstāj uz to, ka klātienē šīs process ir daudz kvalitatīvāks nekā attālinātais process. Bet, protams, kad parādās šī saslimstība, uzreiz reaģēt un iet attālinātās mācībās,” saka Lādezera pamatskolas direktora vietniece izglītības jomā Anita Pacere-Padane.

Izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) pašvaldību tiesībām autonomai lēmumu pieņemšanai šobrīd nesaka ne jā, ne nē.

“Tas ir atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas, ja tā paliek stabila, jā. Noteikti. Ja mēs redzam, ka ir kāpumi, var sekot citi ierobežojumi,” norāda Šuplinska.

Viens no iemesliem, kādēļ pedagogu arodbiedrība aicina ministrijai sūtīt vēstules, ir robi, kas atklājās pēc pavasara attālinātajām mācībām. Lai gan kopumā tās dēvētas par veiksmīgām, atbilstoša datortehnika un interneta pieslēgums daudzviet tomēr nav ļāvis procesu īstenot vienlīdz kvalitatīvi.

“Tā politika joprojām ir tāda, ka lēmumi tiek pieņemti, bet skatoties… Es teikšu prasti, tas izglītības nozarē strādājošais ir kā tāds donors. Vai tad tev žēl, vai grūti. Tas ir jāpārtrauc. Ja prasa strādāt attālināti, ir jābūt nodrošinātiem visiem resursiem,” akcentē Vanaga.

Atbilde no ministrijas tiek sagaidīta pēc iespējas ātrāk.