Aicina atteikties no transporta un īres izdevumu kompensēšanas Saeimas deputātiem

11 komentāri

Saeima nolēmusi turpināt izskatīt Kārtības ruļļa labojumus, ko iepriekšējais sasaukums pieņēma tikai pirmajā lasījumā.

Turpinot izskatīt vairākus jau agrāk iesniegtos grozījumus, deputāti tagad iesniedz arī jaunus priekšlikumus. Tostarp rosināts atteikties no transporta un īres izdevumu kompensēšanas deputātiem, likvidēt Pieprasījumu komisiju, aizliegt balsojumos atturēties, kā arī ļaut piedalīties Saeimas darbā kriminālvajāšanai izdotiem deputātiem, svētdien vēstī LNT TOP 10.

Saeimas kārtības rullis ir likums, kas regulē parlamenta darbības pamatus. Sākot ar to, kā tiek apstiprināti deputātu mandāti, pieņemti likumi, organizēts komisiju darbs un beidzot ar deputātu ētikas kodeksu. Lai gan tas tiek labots regulāri, Saeimas iepriekšējais sasaukums veica kārtības ruļļa pamatīgāko revīziju, kopš tā darbības atjaunošanas 1994. gadā. Taču izmaiņu apstiprināšana netika tālāk par pirmo lasījumu, jo iegūla atvilktnē, galīgo balsojumu tā arī nesagaidot.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), kura vadīja arī iepriekšējo sasaukumu, uzskata, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc kārtības ruļļa izmaiņas toreiz netika pieņemtas, bija priekšlikums atcelt aizliegumu piedalīties Saeimas un komisiju sēdēs deputātiem, kuri ir izdoti kriminālvajāšanai. ”Šis bija ļoti diskutabls priekšlikums. Un domas dalījās. Personīgi es nevarēju atbalstīt tādu grozījumu, jo tas nozīmētu standartu pazemināšanu attiecībā pret Saeimas deputātiem,” saka Mūrniece.

Temats aktualitāti nav zaudējis arī jaunajā Saeimā, kuras darbā kriminālvajāšanas dēļ liegts piedalīties Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputātam Jurim Jurašam. Un jaunā sasaukuma deputāti ir iesnieguši priekšlikumus arī par šo strīdīgo normu.

Deputāts Armands Krauze (ZZS) uzskata, ka jāsaglabā aizliegums kriminālvajāšanai izdotiem deputātiem piedalīties Saeimas darbā, vienlaikus paredzot, ka viņi nesaņem algu. Šobrīd tā tiek izmaksāta 50% apmērā.

”Deputātiem ir jāievēro augstāki morāles un ētikas standarti. Ja tiešām jau pierādījumi ir savākti un uzsākta kriminālvajāšana, tad, es uzskatu, ka nevar ieņemt šādus augstus amatus. Respektīvi, deputātam šajā gadījumā nevajadzētu piedalīties Saeimas sēdēs un komisiju darbā. Un attiecīgi arī, ja deputāts neko nedara, tad kāpēc par to būtu jāsaņem kaut kāds atalgojums,” tā savu priekšlikumu pamato Krauze.

Turpretī apvienība ”Attīstībai/Par!” aicina atcelt aizliegumu pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā, paredzot, ka izmaiņas stājas spēkā pēc šī sasaukuma pilnvaru beigām. ”Mūsu uzskats ir, ka šīs divas lietas ir jānodala. Izdot kriminālvajāšanai, pētīt — skaidrs, labi, lai izmeklētāji tiek galā. Bet ir nepieciešams atsevišķs lēmums, atsevišķs Ģenerālprokuratūras pieprasījums liegt piedalīties Saeimas sēdēs. Tad, ja tiešām tas traucē izmeklēšanai vai ir pamats. Nu, tad labi, balsojam par to, ka liegt. Bet lai tas nav automātiski,” saka ”Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Šis politiskais spēks iesniedzis arī citus priekšlikumus. Deputāts Mārtiņš Bondars uzskata, ka, stājoties amatā, līdzīgi kā to dara deputāti, arī premjeram un ministriem Saeimā ir jādod zvērests. Tas skanētu šādi: ”Uzņemoties amata pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un svinīgi zvēru (solu) būt uzticīgs Latvijas Republikai. Ar vislielāko atbildību veikt man uzticētā amata pienākumus, savā darbā par visu augstāk liekot valsts un Latvijas tautas labumu.”

Ierosinājumus ir sagatavojusi arī ”Attīstībai/Par!” deputāte Inese Voika.

”Manu grozījumu mērķis ir padarīt Saeimas darbu atklātāku un arī mazināt slēpto interešu ietekmi. Kuras varbūt šeit uz vietas ir mazāk, nekā sabiedrībai liekas, bet tieši tāpēc arī ir jāparāda, kura tad tā ietekme ir, un kura nav,” saka Voika.

Viņas priekšlikumi lielā mērā sasaucas ar tiem, ko iesniedzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, lai reglamentētu deputātu saziņu ar dažādu interešu lobētājiem.

Savus labojumus iesniedzis arī deputāts Aldis Gobzems. Viņš, piemēram, piedāvā liegt balsojumos atturēties. Vairākas idejas ir arī deputātei Jūlijai Stepaņenko. Viens no viņas priekšlikumiem paredz, ka premjers Saeimai atskaitās par valsts budžeta izlietošanu, kā to jau nosaka Satversme.

”Es domāju, ka tas ir ļoti nopietns parlamentārā instrumenta veids. Jo tādā veidā deputātiem un arī plašākai sabiedrībai būtu sniegta atskaite par notērētiem līdzekļiem, par paveikto. Un šī te apstiprināšana [būtu] sava veida uzticības izteikšana valdībai,”
uzsver Stepaņenko.

Savukārt JKP aicina atteikties no transporta un īres izdevumu kompensēšanas Saeimas deputātiem.

”Katru gadu šajās kompensācijās no Saeimas līdzekļiem tiek izmaksāti vairāki simti tūkstošu,” skaidro JKP Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe un turpina: ”Diezgan regulāri notiek zināmas krāpšanās vai nesaprotamas migrācijas pa Latvijas karti. Pie tam juridiskas migrācijas, nevis faktiskas. Notiek manipulācijas ar reģistrēto dzīvesvietu. Un jāsaka, nav nekādu argumentu, lai saglabātu šīs kompensācijas pašlaik.”

JKP arī ierosina likvidēt Pieprasījumu komisiju, tās funkcijas uzticot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

”Abu komisiju deputāti no mūsu frakcijas informēja, ka noslodze, salīdzinot ar citām komisijām, ir nepietiekama, ka dažkārt darba kārtība ir izdomāta mākslīgi. Un tāpēc, lai taupītu gan finanšu līdzekļus — tas ir komisijas vadītāja atalgojums, telpas, iespējamais transports, būtu lietderīgi šīs komisijas apvienot, nezaudējot nekādu no tām funkcijām. Un tad tā būtu pilnvērtīga komisija. Un arī mazinātos Saeimas izmaksas. Mums likās tas ļoti loģiski un sakarīgi,” tā — Strīķe.

Pieprasījumu komisijas vadītāja Linda Liepiņa (”KPV LV”) uzskata, ka šis priekšlikums ir apspriešanas vērts.

”Ja mēs runājam par funkcijām, es neesmu pretiniece. Bet tad ir jāpēta, nevis vienkārši kaut ko tur likvidē un vēl kaut ko. Es rosinātu vispār uz lielāku diskusiju, kas būtu apvienojams, kas būtu likvidējams. Iespējams, kā būtu procesi jāuzlabo pašā Saeimā, ne tikai Pieprasījumu komisijā. Daudzos procesos, kas te notiek. Cik vispār cilvēku šeit ir nodarbināti, un kāda ir produktivitāte,” saka Liepiņa.

Cerībā uzlabot Saeimas darbu, vairākus priekšlikumus iesniedzis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kura ierosinājumus iepriekšējais sasaukums lielā mērā atstāja bez ievērības.

Un ar to ieceres vēl nebūt nebeidzas. Gaidāmi jauni priekšlikumi, jo deputāti jau atkārtoti lēmuši pagarināt to iesniegšanas termiņu.

Vai 13. Saeimai būs pa spēkam paveikt to, ko neizdarīja iepriekšējais sasaukums, un kārtības ruļļa apjomīgos labojumus pieņemt, Saeimas priekšsēdētāja atturas prognozēt.

11 komentāri