2021. būs pašvaldību vēlēšanu gads, taču netiek izslēgtas arī izmaiņas valdībā

3 komentāri

Paralēli pandēmijai, šogad Latvijas politiskajā dzīvē viens no centrālajiem notikumiem būs pašvaldību vēlēšanas. Tas plānotas vasarā. Taču ne mazāk nozīmīgi var kļūt notikumi, kurus pagaidām grūti prognozēt. Komentētāji pieļauj, ka gads var nest izmaiņas valdībā un valdošajā koalīcijā.

Ārkārtas vēlēšanu dēļ Rīgā jau nomainījusies vadība, bet pārējās pašvaldībās vēlēšanas notiks jūnijā. Tās būs īpašas, jo pirmo reizi vietējo varu vēlēs novadu jaunajās teritorijās. Līdz ar to tiks iedzīvināta reforma, kas paredz samazināt pašvaldību skaitu no 119 uz 42.

Kā norāda SIA “Mediju tilts” līdzīpašnieks un politologs Filips Rajevskis, pašvaldību vēlēšanas var ietekmēt arī situāciju valdību veidojošajā koalīcijā.

“Pašvaldību vēlēšanas būs tas, pēc kā politiskais kalendārs arī dzīvos. Partijas ļoti nopietni domās, kā tās izskatās arī nacionālā līmenī. Un es domāju, ka tur pat var būt izmaiņas gan koalīcijā pirms vēlēšanām, sliktākajā gadījumā pēc vēlēšanām, kur varētu tikt koriģētas koalīcijas aprises vai cilvēki koalīcijā atbilstoši tam, kādi ir vēlēšanu rezultāti, jo būs jāgatavojas nākamajām vēlēšanām, Saeimas vēlēšanām,” saka Rajevskis.

Arī sociologs Arnis Kaktiņš pieļauj, ka šis gads var nest izmaiņas Krišjāņa Kariņa vadītajā koalīcijā. Viņaprāt, valdību var destabilizēt pretkorupcijas biroja sāktā izmeklēšana par partijas “Latvijas attīstībai” finansēm un situācija partijā “KPV LV”, kurā pērn nomainīta vadība, izslēdzot no partijas tās līdzšinējos līderus.

“Redzams, ka tur atsevišķi partneri kļūst arvien vājāki. Un lai gan no vienas puses, ja tur nebūtu tādi iekšēji sabrukuma procesi, tad diezin vai būtu jautājums, ka mums Latvijā varētu mainīties valdība. Bet šeit ir situācija, ka nav izslēgts, ka tā vienkārši var sabrukt kādā brīdī pati no sava svara un ne tāpēc, ka kāds no ārpuses viņiem būtu spēcīgi iespēris,” pauž Kaktiņš.

Tomēr par vislielāko pārbaudījumu pie varas esošajiem politiķiem komentētāji sauc cīņu pret Covid-19. Arņa Kaktiņa ieskatā, valdības stabilitāte visvairāk būs apdraudēta, ja plašumā vērsīsies iedzīvotāju protesti pret lēmumiem, kādi tiek pieņemti, lai censtos iegrožot vīrusu.

“Kāds no partneriem var kaut kā izkalkulēt varbūt, ka “šajā brīdī man ir jāmēģina šo sabiedrības neapmierinātību kapitalizēt savās politiskajās dividendēs” un var sākt pēkšņi uzvesties kaut kā neracionāli no citu koalīcijas partneru skatu punkta. Teorētiski šādi riski, šādi scenāriji ir pieļaujami. Bet te skatīsimies, jo, kā redzams, saistībā ar infekciju, sērgas izplatību nekas nav skaidri iepriekš zināms un paredzams, kas un kā varētu būt,” teic Kaktiņš.

Filips Rajevskis uzskata, ka droša par savu amatu vairs nevar būt ne veselības ministre Ilze Viņķele (AP), ne premjers: “Visi ir noguruši. Mēs redzam šos cilvēkus diendienā. Un viņi visu laiku ar rūpi vaigā kaut ko mums stāsta. Es domāju, ka varētu būt vēlēšanās vienkārši pamainīt cilvēkus no tiem, kas, tā teikt, to krīzi nesa uz kādiem, kas ir spējīgi vadīt valsti pēc krīzes jau tajā atveseļošanās laikā. Es neizslēgtu tādu situāciju, ka mums nākamgad varētu būt jauns premjers, jauna valdība.”

Komentētāji pieļauj gan pārbīdes valdības amatos, saglabājot līdzšinējo koalīciju, gan arī jaunas koalīcijas izveidošanu.

3 komentāri