100 deputātu vietā 98! Aicina mainīt Saeimas kārtības rulli

3 komentāri

Saeima gatavojas revidēt savu kārtības rulli. To uzticēts darīt īpaši izveidotai darba grupai. Tai arī būs jāvērtē, cik samērīgs ir aizliegums piedalīties Saeimas sēdēs deputātiem, kuri tiek tiesāti.

Problēmu aktualizējis tas, ka parlamenta darbā pilnvērtīgi liegts piedalīties nu jau diviem deputātiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pilnvērtīgi Saeimā drīkst strādāt vairs 98 deputāti kopš ceturtdienas, kad sēžu zāle bija jāpamet Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātam Valdim Kalnozolam.

Saeima atbalstīja tiesas lūgumu ļaut turpināt iztiesāt kriminālprocesu, kurā Kalnozols apsūdzēts par viegla miesas bojājuma tiešu izdarīšanu.

Kārtības rullis paredz, ka kriminālvajāšanai izdoti deputāti nedrīkst piedalīties Saeimas sēdēs un saņem pusi no algas.

Reģionu apvienības frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš ir otrs deputāts, kuram ir šādi ierobežojumi. Viņš tiek tiesāts par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā. Drīz apritēs gads kopš Saeimas sēdēm Liepiņš līdzi seko no viesu ložas.

Viņaprāt, tas ir pretrunā ar nevainīguma prezumpciju un Satversmē garantētajām tiesībām piedalīties valsts darbībā. Tāpēc deputāts šonedēļ vērsies Satversmes tiesā. Pirms Lieldienām būs zināms, vai konstitucionālā tiesa ierosinās lietu.

Par kliedzošu cilvēktiesību pārkāpumu Liepiņš uzskata regulējumu, ka par spīti kriminālvajāšanai, persona var tikt ievēlēta Saeimā, bet balsot ir liegts.

Daini Liepiņu atbalsta viņa partijas biedri. Inga Bite ir pārliecināta, ka Saeimas kārtības rullis ierobežo arī vēlētāju tiesības tikt pārstāvētiem parlamentā.

To, ka ir jāmeklē kādi risinājumi uzskata arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. Tie var būt dažādi. Piemēram, pienākums nolikt mandātu uz tiesvedības laiku, dodot vietu nākamajam ievēlētajam deputātam.

Pēc Reģionu apvienības iniciatīvas, Saeima apkopojusi, kāda ir pieredze citās Eiropas Savienības valstīs. Atbildi ir atsūtījuši 20-it parlamenti. Un tādi ierobežojumi kā Latvijā, nav nevienā no tiem.

Tikmēr Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš neredz nepieciešamību ko mainīt.

Tomēr arī Saeimā šie ierobežojumi nav bijuši vienmēr. Pirms 1998. gada kārības rullī bija noteikts — ja parlaments piekritis deputāta kriminālvajāšanai, Saeimai ir jālemj, vai liegt tiesības piedalīties Saeimas darbā.

Līdz ar to aizliegums balsot toreiz nebija obligāts nosacījums. Par iespējamām izmaiņām lems darba grupa, kurai uzticēts revidēt kārtības rulli.

Skaties video!

TOP komentāri

  • Homērs Simpsons
  • SO.
    0 0 0

    SO.

    Vai tiešām mūsu partijās nav GODĪGU cilvēku? Ja tiesāts-ārā no deputātiem, vai tiešām varasvīriem un sievām nav kauns citu valstu priekšā?Par savu valsti jau viniem ir nosplauties, tas taču sen ir skaidrs.
  • ZĒ.BĒ.

Pievienot komentāru

Ienāc ar sociālo tīklu profilu vai ievadi savu vārdu

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl