Plusi un mīnusi algu norādīšanai darba sludinājumos

2 komentāri

Jau vairākus mēnešus darba sludinājumos obligāti jābūt norādītam arī atalgojumam, kas norāvis noslēpumainības plīvuru vienam no visu laiku neērtākajiem tematiem un darba meklētājiem ļauj skaidri saprast, kam, cik un par ko maksā. LNT Ziņas pētīja, kādi ir šā “atklātības laikmeta” blakusefekti.

Divpadsmit uzņēmumu holdingā ”Draugiem Group” stāsta, – tas ir atvieglojums arī personāldaļai, jo nav vairs jāatbild uz simtiem zvanu un e-pastu, cik tad liela ir alga. Bet galvenais – atalgojuma norādīšana darba sludinājumos palīdzēšot cīņā pret negodīgajiem konkurentiem.

Jānis Palkavnieks
”Draugiem Group” korporatīvās komunikācijas vadītājs

Mums patīk, ka šādā veidā tiks izspiesta ēnu ekonomika jeb aplokšņu algu maksāšana, kas mūsu uzņēmumam nodara nelielu, bet tomēr – postu. Diemžēl ir mums konkurējoši uzņēmumi, ar kuriem konkurējam par darbaspēku, par kuriem mums ir informācija, ka maksā aplokšņu algu, un mēs ceram, ka šāda algas norādīšana to pamazām kaut kādā veidā izskaudīs.

Tā nav tikai cerība. Valsts ieņēmumu dienests (VID) tiešām jau ir sācis analizēt vakancēs norādītās algas vai algu diapazonu kontekstā ar ēnu ekonomikas apkarošanu. VID šobrīd īpašu uzmanību pievērš problemātiskajiem uzņēmumiem, kas redzeslokā nonākuši dažādu iemeslu dēļ.

Aizdomīgajiem uzņēmumiem, kuriem saskatīts aplokšņu algu risks, VID pievērš uzmanību starpībai starp sludinājumos norādīto summu un ko uzņēmums vēlāk iesniedz atskaitēs kā it kā reāli izmaksāto.

Ilze Borance
VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece

Piemēram, man ir nepieciešams apkopēja, es meklēju apkopēju, kurai ir atalgojums 500 eiro. Es piedāvāju atalgojumu 500 eiro. Tanī pašā laikā mēs salīdzinām ar informāciju, kas ir norādītas mūsu datubāzēs un iesniegtajās atskaitēs. Pieņemsim, tur ir 300 eiro. Šeit jau rodas jautājums, kāpēc tāda starpība ir.

Grēko arī mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. Lai arī šajā režīmā strādājošajiem mēnešalga nedrīkst pārsniegt 700 eiro, taču sludinājumos ir mikrouzņēmumu vakances ar algu pat virs 1000 eiro.

VID sākotnēji nevērš sankcijas, bet lūdz uzņēmumus iesniegt paskaidrojumus vai aicina pārskatīt deklarācijās norādītās informācijas korektumu.

“Mēs sekojam līdzi, kādus divus trīs mēnešus šos uzņēmumus monitorējam. Šajos gadījumos, kuri nav novērsuši, tad konkrēti šim nodokļu maksātājam arī tiek norādīts, ka, pēc mūsu ieskatiem, ir saskatāms aplokšņu algu risks. Un, ja ir nepieciešams, tad jau tiek noteikts bargāks kontroles veids, kā tematiskās pārbaudes vai nodokļu audits,” turpina VID pārstāve.

Tad pacelts tiek augšā viss, līdz VID secina, kur radusies nauda aplokšņu algu izmaksai.

Tikmēr Valsts darba inspekcijā (VDI) LNT Ziņu TOP10 apstiprināja, ka pagaidām neviens uzņēmums nav sodīts par izvairīšanos no atalgojuma norādīšanas darba sludinājumos kā obligātas prasības. Arī cilvēki ļoti kūtri ziņo par pārkāpumiem. Līdz šim VDI saņemti vien divi iesniegumi.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kurā ietilpstošie uzņēmumi nodarbina 44% visas Latvijas strādājošos, joprojām uzskata – privātuzņēmumu atalgojuma publiskošana ir kļūda, jo priekšvēlēšanu trakumā iepriekšējā Saeima izmaiņas Darba likumā veikusi bez konsultēšanās ar sociālajiem partneriem.

Jānis Pumpiņš
LDDK jurists, darba tiesību eksperts

No darba devēju viedokļa augsti kvalificētais darbaspēks būtu izslēdzams no šīs kategorijas, lai tiktu norādīts atalgojums, jo tas ir tāds uzņēmuma komercnoslēpums un savā ziņā arī kropļo konkurenci. Šobrīd darba devēji viens uz otru konkurējošo uzņēmumu skatās, cik nu kurš maksā, un mēģina arī pārvilināt šos darbiniekus.

LDDK gan bilst – nepilnu trīs mēnešu laikā, kopš sludinājumos redzamas algas, noteiktās amatu pozīcijās esot saskatāmi algu pārkaršanas riski. Iemesls – konkurenti nevēlas izskatīties sliktāk un spirālveidīgi piedāvā lielāku algu, taču tam neesot sakara ar darba ražīgumu. Turklāt uzņēmēji ziņo – esot pieaudzis “laimes meklētāju” skaits, kuri piesakās vakancēm ar neatbilstošām zināšanām un kvalifikāciju.

“Ir kaut kāda daļa darbinieku, kas vienkārši piesakās loterijas pēc – varbūt dabūšu darbu, varbūt nedabūšu darbu. [..] Vienkārši, viņi piesakās, skatoties uz to atalgojumu. Galvenais dzinulis ir, nevis tā profesija, kurā viņš grib strādāt, bet tikai tas atalgojums,” piemetina Pumpiņš.

Tikmēr personāla atlases kompānijā “Fontes” kā problēmu akcentē pirmos saņemtos signālus no uzņēmējiem, ka algu publiskošana radījusi spriedzi starp līdzšinējiem darba kolektīviem un no jauna pieņemtajiem darbiniekiem. “Ja esošās pozīcijas turētājs ierauga šo atalgojumu, viņam, protams, rodas jautājums – kāpēc es nesaņemu tik daudz, cik uzņēmums ir gatavs maksāt šobrīd citam cilvēkam, līdz ar to cilvēki iet un jautā, konfrontējot savus darba devējus, tiešos vadītājus,” akcentē personāla atlases kompānijas ”Fontes Executive Search” konsultante Ineta Žilvinska.

Lai izvairītos no problēmām, daļa uzņēmēju izvēlas meklēt jaunos darbiniekus anonīmā veidā, – stāsta karjeras portāla CV-Online mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa. “Pastāv iespēja izmantot ārpakalpojumus, atlases pakalpojumus, kuram tad, publicējot sludinājumu, netiek konkrēti norādīta uzņēmuma nosaukums, parādās tikai šis atlases veicējs. Tajā sākotnējā procesā nav zināms, kurš uzņēmums ir šis darba devējs.”

Parasti šādos sludinājumos būs lasāms – ”personāla atlases kompānijas klients meklē”. Tāpat, lai nebūtu jāpublicējas vakanču sludinājumos, uzņēmumi izvēlas izmantot atlases kompāniju jau iepriekš savākto potenciālo darba meklētāju datubāzes, kurās cilvēki ir labprātīgi reģistrējušies un ievietojuši savus CV.

Eksperte arī skaidro – vēloties padarīt darba tirgu caurspīdīgāku, valsts tomēr pati riskē pazaudēt kvalificētos darbiniekus, kas strādā valsts pārvaldē vai pašvaldībās. “Ja tiek nopublicēts sludinājums, kurā viņš redz, ka privātajā sektorā jeb biznesā par šādu darbu, ko viņš veic, reiz divi vai reiz trīs, valstij ir ļoti liela iespēja zaudēt tos cilvēkus, kas patiešām ir paši labākie,” uzskata Žilvinska.

Savukārt pašus labākos kandidātus piesaistīt problēmas lielākoties ir tiem privātuzņēmumiem, kuros nelaimīgi jūtas esošie darbinieki vai arī tie, kuri ar rūgtumu sirdī aizgājuši projām. Un tad vairs nelīdzēšot ar salīdzinoši labā alga sludinājumos.

Cik lielas tad ir algas katrā nozarē, balstoties uz darba sludinājumiem, un kā to vērtēt kontekstā ar pirktspēju pagaidām vēl nav apkopojušas ne LNT Ziņu TOP10 uzrunātās personālatlases kompānijas, ne bankas, ne ekonomisti. Latvijas Pretnabadzības tīkla vadītāja skaidro – nevis darba sludinājumos redzamais atalgojums ir svarīgais indikators, bet gan ienākumu nevienlīdzība.

Laila Balga
Latvijas Pretnabadzības tīkla valdes priekšsēdētāja

Plaisa starp bagātajiem cilvēkiem un nabadzīgajiem, kas ir aptuveni 20% Latvijas iedzīvotāju, strauji palielinās. Mūsu cilvēki vēl ar vien ir ar zemu pirktspēju un zemu dzīves līmeni. Tad, kad jūs skatāties nekustamo īpašumu cenas Rīgā, un divistabu dzīvoklis maksā nu jau pat 120 000 vai 130 000 eiro, jums nerodas jautājums, kurš to ir spējīgs atļauties? Dzīvokļu cenas raisa jautājumu, kā piespiež cilvēkiem ņemt kredītus tādā aspektā, ka trūkst šo dzīvokļu. Pat vienistabas dzīvokļi tiek izīrēti vai pārdoti par nenormāli augstām cenām, kas pēc tam iedzen cilvēku strupceļā un varbūt liek atkal doties projām un meklēt līdzekļus ārzemēs.

Tikmēr dati no Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētajām vakancēm liek domāt – iespējas atrast relatīvi apmierinoši atalgotu darbu esot lielas. Darba tirgū Latvijā vairs nedominējot minimālā alga, jo tā ir niecīgā skaitā vakanču, tikai 1,4%. Arī atalgojums summā līdz 900 eiro nav plaši izplatīts. 70% NVA vakanču alga ir virs 900 eiro.

“Ļoti būtisks aspekts bezdarba mazināšanai ir, ka atlīdzības norādīšana veicina reģionālo mobilitāti. Ja cilvēks redz, ka atlīdzība ir pietiekami augsta, lai kompensētu ceļa izdevumus, kas rodas, braucot attālāk no dzīvesvietas, tad cilvēks jau citādāk skatās uz šiem darba piedāvājumiem, kas ir tālāk no viņa dzīvesvietas,” izceļ Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone.

Algu publiskošana darba sludinājumos esot jau izpelnījusies ārzemēs dzīvojošo latviešu novērtējumu. “Par remigrācijas jautājumiem runājot, lai piedāvātu šiem cilvēkiem darba iespējas Latvijā, viņi to min kā vienu no galvenajiem kritērijiem, lai vispār vērtētu šos darba piedāvājumus, ka ir jābūt norādītam atalgojumam,” tā NVA pārstāve.

Lai arī vēl nevar uzskatīt par tendenci, tomēr NVA novērots, publiskotie atalgojumi, kuros summas pat par vienkāršiem darbiem esot lielas, motivējot ilgstošos bezdarbniekus atgriezties darba tirgū.