Komentāri

Zinātniece no Panamas, veicot pētījumu Rīgas Tehniskajā universitātē, atklājusi mikroplastmasas daļiņas Daugavas ūdenī. Plastmasai sadaloties ūdenī, tā mēdz nonākt dzīvnieku, putnu, zivju barības ķēdē, līdz ar to arī uz mūsu pašu vakariņu galdiem.

Zinātniece no Panamas Denīze Delvaje Latvijā pētīja mikroplastmasas esamību ūdeņos. Pētījumā dažādu ķīmisko reakciju rezultātā Daugavas ūdens tika attīrīts no organiskām vielām, un vēlāk tas tika filtrēts.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti
Denīze Delvaje
Panamas Tehniskās universitātes zinātniece

Plastmasa turpina sadalīties mazākos izmēros, un kādā brīdī tā nonāks barības ķēdē, un mēs esam šīs ķēdes beigās. Tas jums ir ļoti svarīgi, jo jūs Daugavu izmantojat kā dzeramā ūdens ņemšanas vietu.

Latvijas zinātniekiem mikroplastmasas izpēte kļuva par īstu izaicinājumu, jo ūdenī tika atrastas pavisam sīkas šā materiāla daļiņas. Arī citās valstīs mikroplastmasa ir salīdzinoši jauns izpētes objekts, tāpēc joprojām nav zināms, kādu ietekmi tā atstāj uz cilvēka veselību.

Remo Merijs-Meri
RTU Polimērmateriāla institūta vadošais pētnieks

Sākotnēji tas ir makro izmēra piesārņojums ar plastmasu, kas ir vizuāli acij nepatīkams un uzreiz pamanāms. Bet līdz ar šo piesārņojuma veidu notiek ūdens tilpņu piesārņojums ar mikroplastmasām, kas ir daudz grūtāk konstatējams, jo to mēs uzreiz vizuāli ar aci nevaram ievērot.

Plastmasa ir kļuvusi par vienu no 21. gadsimta izplatītākajām okeānus piesārņojošām vielām. Arī Latvijā šai problēmai tiek pievērsta vides pētnieku uzmanība, un jau sesto gadu norisinās pludmaļu tīrības monitorings. Tajā ir konstatēts, ka plastmasa, tostarp maisiņi, pudeles, pudeļu vāciņi un korķi, plastmasas virve, izolācijas putas, iepakojums un izsmēķi veido vairāk nekā pusi no visiem piekrastes atkritumiem.

Vides pētnieki norāda, ka lielākā problēma ir ļoti ilgs plastmasas sadalīšanas laiks. Mēdz paiet pat vairāki simti gadu, kamēr šis materiāls nesadalīsies pilnībā.

Jānis Ulme
Vides izglītības fonda vadītājs, ekspedīcijas “Mana jūra” pārstāvis

Pirmkārt, sadalīšanas procesā plastmasa jūras videi atdod visas tās ķīmiskās vielas, kas ir tās ražošanā ieguldītas. Otrkārt, lēnā garā sadaloties un kļūstot mikroplastmasai, tā faktiski nonāk dzīvnieku, putnu un zivju barības ķēdē, līdz ar to atgriezdamas arīdzan uz mūsu pašu vakariņu galdiem ar ļoti nezināmām un neparedzamām veselības un ekosistēmas dzīvotspējas sekām.

Tiek prognozēts, ka 2050. gadā plastmasas okeānos būs vairāk nekā zivju. Viens no iemesliem – pēdējo 50 gadu laikā plastmasas lietošana pasaulē palielinājusies 20 reizes un turpina strauji pieaugt.

Lasi vēl