Komentāri

Drošības iestāžu apmaiņa ar operatīvo informāciju atbildīgo iestāžu vidū jau pēc neilga laika varētu notikt vienotā elektroniskā sistēmā, nevis kā šobrīd – ar drukātiem dokumentiem vai tiekoties klātienē. Vai tas nepalielinās izmeklēšanai svarīgu ziņu noplūdi?

Automašīna, kas radījusi aizdomas robežsardzei, figurē arī kādā policijas izmeklētā lietā. Lai to atklātu šobrīd, izmeklētājam jātērē gan laiks, gan papīri. Taču informāciju varētu iegūt arī elektroniski pāris minūšu laikā.

“Tas ledus ir sakustējies, un būtībā tas lielākais bija, ka faktiski mums ir jātic viens otram, tā ir mūsu veiksmes atslēga,” – tā šodien Saeimā Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis raksturoja jau labu laiku notiekošo darbu pie vienotās Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas. Tajā vienkopus būtu redzami tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšanas laikā iegūtie operatīvie dati.

“Tas patiešām varētu atvieglot gan operatīvajam darbiniekam, gan izmeklētājam dzīvi, un pie informācijas viņš varētu nonākt dažu minūšu, varbūt sekunžu laikā, pašreiz šīs informācijas iegūšanai patērē, iespējams, stundas un dienas,” pauž VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Tieši savstarpēja neuzticēšanās, ka izmeklēšanā iegūtās ziņas varētu nonākt nevēlamās rokās, nav līdz šim ļāvusi ieviest vienotu sistēmu. Tagad situācija esot mainījusies.

“KNAB ar FP pilnīgi spēlēja atsevišķi un viens otru apsaukāja par informācijas noplūdi, tas ir mainījies, un šobrīd visas tās iestādes saprot, ka šādā vienotā informācijas tīklā atrasties ir izdevīgi,” norāda Saeimas deputāts Kārlis Seržants (ZZS).

Darbu pie sistēmas plānots sākt nākamgad, bet darboties tā varētu 2022. gadā. Ar informāciju dalītos policija, robežsardze, visas trīs drošības iestādes, iespējams, tiesas, Ģenerālprokuratūra un no 2025. gada – Valsts ieņēmumu dienests (VID).

“Es neredzu problēmas ne ar vienu no institūcijām sadarboties, un es neesmu saskāries ar to, ka mums tiktu izteikta neuzticība,” norāda Grišins.

Projektam sākotnēji vajadzīgie seši miljoni eiro tiek ņemti no Briseles. Taču, datubāzē iekļaujot plašāku iestāžu loku, izmaksas varētu dubultoties. Turklāt bažas, ka varētu palielināties operatīvās informācijas noplūdes, ir grūti kliedēt.

“Var izveidot jebkādas līmeņa aizsardzības un ugunsmūrus, jebkurā gadījumā tas vājākais posms būs cilvēks,” teic Seržants.

Atbildīgie saka, ka vienkopus pieejama izmeklēšanas informācija būs viegli analizējama un ļaus izteikt prognozes. Savukārt tas liks sarosīties noziedzīgajai pasaulei.

Lasi vēl