Komentāri

Lai kā gribētos izvairīties no stereotipiskiem salīdzinājumiem, Zemgale, galvenokārt, ir plaši lauki un Latvijas zemkopības citadele. Cita lieta, ka mūsdienās nodarbināto skaits nozarē ir būtiski mazāks nekā pagājušajā gadsimtā.

Lauksaimnieki, kā atsevišķa elektorāta daļa partiju programmās izcelta netiek. Juris Lazdiņš no nākamā sasaukuma sagaida sagaida pragmatismu.

“Apņemties mazas lietas un viņas izdarīt, tas būtu mums lauksaimniekiem daudz patīkamāk, nekā klausīties un dzirdēt, kā nu mēs cīnīsimies ar Eiropu, panāksim vienlīdzīgus tiešmaksājumus, jāizlidzīna šī nevienlīdzība ne varbūt tiešā veidā ar piemaksām no budžeta, bet nelielām nodokļu atlaidēm,” uzskata Lazdiņš.

Līdzīgi kā Latvija kopumā arī Zemgale starpvēlēšanu periodā ir kļuvusi tukšāka. Balstiesīgo iedzīvotāju skaits samazinājies par aptuveni 12 000.

Vienlaikus – no Zemgales vēlēšanu apgabala deleģējamo deputātu skaits paliks nemainīgs – 14.

Veicot iedzīvotāju aptaujas, mēs nepretendējam uz socioloģisku precizitāti. Tad būtu jāatlasa konkrēts skaits vīriešu, sieviešu, jāgrupē atbilstoši vecumam. Tas nav iespējams, jo daudzi uzrunātie vienkārši atsakās. Vienlaikus, kaut kur iekšā nepamet sajūtas, ka šīs vēlēšanas varētu nākt ar jaunu antirekordu.

Zemākais punkts jau tika saniegts, vēlot iepriekšējo Saeimu. Līdz iecirknim tad atnāca 57% balstiesīgo. Šeit Zemgalē vēl par pusprocentu mazāk.

Iepriekšējās vēlēšanās zemgalieši savu interešu pārstāvniecību uzticēja sešiem politiskajiem spēkiem. Pirmie trīs pēc tam arī veidoja valdību nacionālajā līmenī.

Lai nokļūtu Saeimā, pirms četriem gadiem Zemgalē deputātu kandidātam pietika ar 9105 balsīm. Kāds apjoms būs nepieciešams šogad,  lielā mērā būs atkarīgs no vēlētāju aktivitātes.

Lasi vēl