Pirmo reizi Deju svētkos tiks izpildīta padomju laikos cenzētā deja “Manai dzimtenei”

Pievienot komentāru
Pirmo reizi Deju svētkos tiks izpildīta padomju laikos cenzētā deja “Manai dzimtenei”
Foto: ekrānuzņēmums no video / TV3 Ziņas

Šī gada Dziesmu un deju svētkos pirmo reizi tiks izpildīta deja “Manai dzimtenei”. Leģendārais baleta mākslinieks un horeogrāfs Alfrēds Spura to radīja Raimonda Paula un Jāņa Petera dziesmas iedvesmots tālajā 1973. gadā.

Toreiz gan dziesmu, gan deju padomju cenzūra izslēdza no svētku programmas. Vēlāk dziesma ceļu uz klausītāju sirdīm atrada, bet deja tika nepelnīti aizmirsta.

Nu, pēc 45 gadiem tā beidzot priecēs skatītājus. Dziesma savulaik ātri kļuva tautā mīlēta, un horeogrāfs Alfrēds Spura to ietērpa kustībās. Viņa vadītajam TDA “Dancis” šo deju bija paredzēts izpildīt, koru dziedājuma pavadītiem, svētku noslēguma koncertā Mežaparka Lielajā estrādē.

Līdzīgi tekstam sākumā ir Daugava, likteņupe, kas stāsta vēsturi. Tad ir cilvēku vēlēšanās cīnīties par kaut ko labāku, kā bija tajā laikā. Tajā pašā laikā piemiņa kritušajiem, bojāgājušajiem. Un beigās ticība nākotnei. Ticība, ka Latvija celsies augšā.

Tomēr ceļš uz Dziesmu svētkiem nebija viegls. Ģenerālmēģinājumā cenzūras pēc dziesma un deja tika izņemtas no programmas. Nākamajos svētkos dziesma tika izpildīta. Bet deja vairs ne.

Šogad svētkos šī deja skatītājus beidzot sasniegs. Svētku deju lieluzveduma mākslinieciskie vadītāji uzrunāja pašreizējo “Danča” vadītāju, un tika lemts par dejas, tā saukto, restaurāciju.

Balstoties uz tā laika “Danča” dejotāju atmiņām, deja atkal ir atdzimusi.

Šogad “Manai Dzimtenei” tiks izdejota ne vien deju lieluzvedumā Daugavas stadionā, bet arī vairāk nekā 200 Latvijas labāko dejotāju to izpildīs Mežaparka estrādē, kad dziesmu dziedās kopkoris, diriģēs Māris Sirmais un, iespējams, pie klavierēm būs maestro Raimonds Pauls.