Komentāri

Šodien deputāti ievēlēja vadītājus Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijai un Parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kas izvērtēs bankas Citadele pārdošanu.Tomēr jau ievēlēšanas procesā parādījās pirmās nesaskaņas partiju starpā. Deputātu domas dalījās par to, kuram būtu vairāk morālu tiesību šīs komisijas vadīt.

Par Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju ievēlēts deputāts Ringolds Balodis. Uz priekšsēdētāja amatu kandidēja arī Arturs Kaimiņš un Regīna Ločmele-Luņova, kaut arī tieši viņi tiek uztverti kā aktīvi sabiedrības pārstāvji izvērtējot traģēdiju, tomēr Balodis saņēma sešas balsis, par Kaimiņu tika atdotas trīs balsis un par Ločmeli viena balss. Jaunievēlētais komisijas vadītājs sola vērtēt izpildvaras un toreizējās valdības atbildību Zolitūdes traģēdijā.

Arturs Kaimiņš neslēpa sarūgtinājumu par to, ka nav ievēlēts komisijas vadītāja amatā un prognozē, ka komisijas darbs nebūs produktīvs.

Jaunievēlētais komisijas vadītājs saka, ka esot rūpīgi izvērtējis iepriekšējo parlamentāro izmeklēšanu komisiju ziņojumus un atklāja, ka to darbs vairumā gadījumu ir bijis nesekmīgs.

Viņa vadītā komisija gan būšot veiksmīga, jo tajā esot augstas raudzes profesionāļi.

Vadītājs šodien ievēlēts arī Parlamentārās izmeklēšanas komisijai kas vērtēs bankas Citadele pārdošanu. Šo komisiju vadīs Gunārs Kūtris. Uz vadītāja amatu kandidēja arī parlamentārietis Andrejs Elksniņš, tomēr Kūtri balsojumā atbalstīja septiņi deputāti, bet Elksniņu tikai trīs.

Tomēr arī starp šīs parlamentāras izmeklēšanas komisijas deputātiem jau izraisījušies asumi. Saskaņas centrs uzskata, ka komisija bijusi jāvada tieši viņiem, jo koalīcijas partijas nav bijušas ieinteresētas šīs komisijas izveidē.

Neraugoties uz nesaskaņām starp deputātiem, kā arī iepriekšējo komisiju ne visai produktīvo darbību, jaunievēlētais komisijas vadītājs tomēr cer, ka izdosies noskaidrot visas bankas Citadele pārdošanas nianses.

Abas parlamentārās izmeklēšanas komisijas savu darbu uzsāks jau tuvākajā laikā. Tad arī tikšot nolemts, kuras amatpersonas iztaujājamas.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl