Komentāri

Astoņu, pēc pētījumu aģentūras SKDS datiem, populārāko partiju programmas liecina, ka politiskie spēki kopumā izglītības jautājumu uzskata par svarīgu, tā atzīst Neatkarīgās izglītības biedrības vadītāja Zane Ozola.

Vienlaikus ekspertei nākas secināt, ka partiju programmās maz var saskatīt vēlmi meklēt jaunus risinājumus izglītības jomas problēmu sakārtošanai.

”Šajās 4000 zīmēs vajadzēja vairāk parādīt kādus inovatīvus, alternatīvus ceļus, kā uzlabot izglītības kvalitāti. Es to nesaskatīju. Man ļoti būtu gribējies vairāk redzēt par to, ka ir jāsakārto izglītības budžets. ”KPV LV” ir pret resursu neefektīvu izmantošanu, un JKP iestājas par taisnīgu finansējumu visām skolām. Tās ir divas partijas, kas ir pieminējušas resursus. Vārds ”finanses” ir tikai JKP, ar ko es viņus arī apsveicu,” turpina Ozola.

Savukārt ļoti plaši partijas pievērsušās vienam no sensitīvākajiem izglītības politikas jautājumiem, ar ko arī ir viegli pelnīt politiskās dividendes – tas ir jautājums par mācību valodu skolās.

Partija “KPV LV” sola visiem bērniem ieviest vienlīdzīgas sākumizglītības iespējas latviešu valodā. Nacionālā apvienība uzsver, ka ir jāturpina pāreju uz mācībām valsts valodā pilnīgi visos izglītības līmeņos. Līdzīgi uzskati ir arī Jaunajai Konservatīvajai partijai, kas uzsver, ka valsts un pašvaldību finansētajās mācību iestādēs mācību valodai jābūt latviešu.

Cits viedoklis ir ”Saskaņai”, kas savā programmā raksta: ”Ieviesīsim trilingvālu izglītību. Visi skolēni brīvi pārvaldīs latviešu valodu, mazākumtautību skolēni – dzimto valodu, un vienu vai divas svešvalodas”. Vai trilingvāla izglītība būs arī latviešu skolās, ne tikai mazākumtautību skolās, ”Saskaņas” programmā nav precizēts.

Diezgan krasas izmaiņas piedāvā arī partiju apvienība ”Attīstībai/Par!”, kas vēlas izveidot vienotas skolas, kurās visu tautību un vajadzību bērni mācās kopā. Lai gan politiskais spēks to tiešā veidā nenorāda, tas nozīmētu tā dēvēto ”krievu skolu” likvidēšanu. Tikmēr valodu jautājumu nepiemin ”Jaunā Vienotība”, Latvijas Reģionu apvienība un Zaļo un zemnieku savienība.

Cits pašlaik izglītībā aktuāls jautājums ir skolu tīkla sakārtošana. Tomēr partijas savās programmās atklāti nepauž gatavību pieņemt nepopulāros lēmumus par to tā dēvēto mazo skolu slēgšanu. Jaunā konservatīvā partija sola saglabāt mazās skolās. Pilnveidot skolu tīklu sola ”Attīstībai/Par!”, nepaskaidrojot, ko tas nozīmē. ”Jaunā Vienotība” norāda, ka pamatskolas un sākumskolas būs tuvu mājām. Tikmēr “KPV LV” sola pārņemt visas skolas valsts pārziņā, jo tā būšot vieglāk veikt visas reformas. Pamatskolas tuvāk mājām sola arī Latvijas Reģionu apvienība. Pārējās partijas skolu tīkla jautājumu nav pieminējušas.

Cita ne pārāk populāra tēma – daudz apspriestā skolēnu mācību brīvlaika saīsināšana, partiju programmās neparādās.

Taču partijas piedāvā to, ka skolēni turpmāk varētu ēst tikai ekoloģisku pārtiku; piedāvāta arī visu Latvijas augstskolu apvienošana vienā Latvijas Nacionālajā universitātē; Jaunā konservatīvā partija tikmēr aicina ieviest latgaliešu valodas pasniegšanu Latgales skolās.

Partiju programmās daudz uzmanības pievērsta augstskolu atvēršanai pasaules pieredzei un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. ”Jaunā Vienotība” pat apņēmusies panākt vienas Latvijas augstskolas iekļūšanu Eiropas Savienības labāko simtniekā.

Tomēr par to, kur rast naudu solītajam finansējumam, partiju programmās ideju nav daudz. Vienīgi Jaunā konservatīvā partija piedāvā dzelzceļa elektrifikācijai paredzēto pusmiljardu eiro Eiropas naudas novirzīt zinātnei.

Ja par izglītību programmās ir rakstīts daudz, tad par kultūru – gaužām maz. Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis uzskata, ka tas ir likumsakarīgi. “Vairumam no šīm partijām kultūra nav prioritāte, jo skaidrs, ka tā ir salīdzinoši maza ministrija, ar salīdzinoši nelielu finansējumu. Un ja viņi iegūst to finansējumu, tad tur pretim ir vesels bars ar kultūras darbiniekiem, kas ir izsalkuši dusmīgi, bet prot rakstīt.”

Partiju ”Saskaņa” un KPV LV īsajās programmās vārds ”kultūra” neparādās vispār.

”Kāpēc Saskaņa nerunā par kultūru – nu, droši vien jau nav tā, ka viņi ienīst kultūru. Viņi vienkārši zina, ka viņu elektorātam svarīgākas ir brīvpusdienas, salabotas ielas un autostāvvietas. OK. Tāda ir realitāte,” piebilst Matulis.

Kultūras cilvēkiem izšķiroši nozīmīgo Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu piemin Zaļo un zemnieku savienība un ”Attīstībai/Par!”, kas sola to divkāršot. Nacionālā apvienība tikmēr sola vairot kultūras cilvēku sociālo labklājību. Vairākas partijas arī apņēmušās stiprināt latvisko kultūru un pieminējušas Dziesmusvētkus.

Zīmīgi, ka pilnīgi neviena no astoņām partijām, kuru programmas analizēja ”LNT TOP 10” nepiemin divus ilgstoši apspriestus un kultūras darbinieku sen gaidītus lielos projektus – akustiskās koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja ēkas uzcelšanu.

Vienlaikus Matulis ar atvieglojumu atzīst, ka partiju programmās arī nav nekā tāda, ko varētu uzskatīt par kultūras nozari apdraudošu.

Lasi vēl