Komentāri
Piecas krievu zemūdenes pietuvojušās Latvijas ūdeņiem
Foto: LETA

Netālu no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem šogad manītas piecas Krievijas bruņoto spēku zemūdenes, stāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.

Latvijas rīcībā ir moderna jūras novērošanas sistēma un jauni patruļkuģi, kas ļauj efektīvi reaģēt uz virsūdens aktivitātēm, norādīja Galkins.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Krasta aizsardzības spēju attīstība ir viena no AM prioritātēm, un tuvākajā laikā tiks definētas vajadzības, taču šobrīd prioritāte nav tādu sensoru iegāde, kas spētu fiksēt zemūdeņu aktivitātes. “Šādu zemūdens sensoru iegādei un uzstādīšanai nepieciešami ļoti lieli finanšu līdzekļi, taču šobrīd no visa vajadzību spektra pretzemūdeņu spēja nav akūtākā vajadzība,” uzsvēra Galkins.

Galkins arī apstiprināja aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) vakar Latvijas Televīzijai pausto, ka gadījumā, ja informācija par Krievijas zemūdenes klātbūtni Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos izrādīsies patiesa, Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm lūgs pastiprināt NATO kontroli un patrulēšanu Baltijas jūrā.

Visas šogad Latvijas ūdeņiem pietuvojušās Krievijas zemūdenes ir Kilo klases zemūdenes. Pirmā zemūdene pamanīta 3. augustā, savukārt pēdējā konstatēta 6. oktobrī.

Atvaļinātais bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots skaidroja, ka dažādu Krievijas bruņoto spēku kuģu aktivitātes ir skaidrojamas ar to, ka Baltijas jūras rajons starp Zviedriju un Latviju ir vienīgā vieta, kur Krievijai iespējams sarīkot karaflotes mācības. Agrāk par šīm aktivitātēm netika vienkārši publiski ziņots, taču patlaban, ņemot vērā Ukrainas krīzi, sabiedrība tiek vairāk informēta.

“Tas, ka pastiprināti sniedz informāciju sabiedrībai, tas nav nekas, jo mēs katru gadu varējām sniegt šādu informāciju, taču neviens par to nerunāja. Tagad tā runāšana ir tikai tādēļ, ka ir Ukrainas krīze un notiek pastiprināta novērošana, ko Krievijas spēki dara. Protams, šogad Krievija diezgan aktīvi sarīkojusi mācības. Trīs Kilo klases zemūdenes Krievijai ir palikušas, un vairāk zemūdeņu Baltijas jūrā nav. Šīs zemūdenes bāzējas Kronštatē un varbūt dodas uz dežūru Kaļiņingradā, tāpēc tās redz,” piebilda Zeibots.

AM vakar paziņoja, ka Latvijas Jūras spēku flotiles patruļkuģi atrodas paaugstinātā kaujas dežūrā jau kopš jūlija, taču nepieciešams sagaidīt Zviedrijas oficiālu apstiprinājumu tam, kādu objektu šīs valsts bruņotie spēki Stokholmas arhipelāgā ir atraduši.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl