Pieaug zemnieku interese par sējumu apdrošināšanu

Pievienot komentāru
Pieaug zemnieku interese par sējumu apdrošināšanu
DĀVIS ŪLANDS, F64

Arvien biežāk Latvijā plosās dažādas dabas stihijas, tādējādi pieaug arī zemnieku interese par apdrošināšanu. Pagaidām gan ir pieejama tikai sējumu apdrošināšana, kuras apjomi šogad būtiski pieauguši.

Zemnieks no Vilces pagasta Kaspars Varņeckis sējumus apdrošina jau trīs gadus. Tomēr atlīdzību šogad pieprasīja pirmo reizi. Pēdējais lielais negaiss izpostīja apmēram 100 hektārus graudaugu.

“Pārgāja pāri krusa diezgan paliela, un arī virpuļviesulis bija pāri. Tur koki izgāzti, lauka vidū mētājas ar visām saknēm, un tā labība diezgan stipri sadragāta. Ražas zudums kā kurā laukā. Ir kur 70% iznīcināti, ir kur mazāk. Tā pakāpeniski tā josla ir gājusi, tas, kas tajā trāpījās, tas viss gandrīz pilnībā,” saka Kaspars Varņeckis, z/s “Mednieki” saimnieks.

Pašlaik sējumu apdrošināšanu piedāvā tikai divas kompānijas: “BTA” un “Latraps”. Par jūnija stiprā vēja, lietusgāžu un krusas nodarītajiem postījumiem “BTA” ir saņemti atlīdzību pieteikumi par vairāk nekā 300 000 eiro. Savukārt kooperatīvs “Latraps” eksperti vēl strādā uz laukiem un gatavojas pirmām izmaksām.

“Protams, šī visa situācija zemniekiem rada bažas lielas un interese par apdrošināšanu aug ar katru gadu. Un pašlaik pēc tādām aplēsēm tuvu tam, ka divreiz lielāks sējumu apjoms ir apdrošināts salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem,” norāda “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Rūža.

Pašreiz piedāvātos apdrošināšanas veidus zemnieki vērtē kā pietiekami labus. Tomēr masveidā apdrošināties nesteidz.

“Zemniekiem ir dažāda attieksme. Katrs pats izvērtē, kāds ir tas viņa drošības spilvens. Saimniecībām, kurām ir lielākas platības, tālu lauki viens no otra, tie bieži vien izvēlas neapdrošināt, jo viņi saprot, kad it īpaši, ja mēs runājam par krusu, viņa ir tāda lokāla. Vienā stūrī saimniecības var trāpīt, otrā ne. Un saprot, ka pašiem šie te resursi ir kaut kur jāatliek,” teic “Zemnieku saeimas” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Plānots, ka no nākamā gada tiks piedāvāta apdrošināšanu arī pret karstumu. To tapāt kā sējumu apdrošināšanu daļēji kompensēs valsts, sedzot līdz 70% polišu izmaksu. Kopš 2014. gada Latvija ir apguvusi 13 miljonus no 22 miljoniem eiro, kas ir pieejami sējumu apdrošināšanas kompensēšanai līdz 2020. gadam. Plaši apspriestās obligātās apdrošināšanas ieviešana gan netiek atbalstīta.

“Kaut ko obligāti drīkst pieprasīt valsts tikai tādā gadījumā, ja šī persona rada apdraudējumu trešajai personai. Sējumu gadījumā apsēts lauks nevienu neapdraud, un obligāti prasīt mēs nevaram,” saka ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone.

Šogad apdrošināto sējumu platības sasniedza 250 000 hektāru, kas ir par trešdaļu vairāk nekā pērn.