Pieaug bažas, ka Latviju varētu iekļaut tā dēvētajā naudas atmazgātāju valstu sarakstā

16 komentāri

Latvijā pēdējās nedēļās pieaugušas bažas, ka valstij tomēr neizdosies izvairīties no nokļūšanas tā dēvētajā naudas atmazgātāju valstu sarakstā.

Par to liek domāt nesenā Islandes iekļaušana valstu “pelēkajā sarakstā” , un situācija Islandē tiek vērtēta kā salīdzinoši labāka. Eksperti lēš, ka šim lēmumam būs visai dramatisks iespaids uz valsts ekonomiku.

Kopš pērnā gada, kas sākās ar trešās lielākās bankas “ABLV Bank” darbības pārtraukšanu, Latvijas finanšu sistēma atrodas zem palielināmā stikla.

Mūsu progresam cīņā ar naudas atmazgāšanu rūpīgi seko divas organizācijas. Decembrī gaidāms Eiropas Padomes ekspertu komitejas “Moneyval” vērtējums par progresu likumdošanas sakārtošanā. Bet būtiskākais lēmums būs februārī, kad pasaules naudas atmazgāšanas apkarošanas organizāciju galvenā struktūra “FATF” lems, vai Latviju iekļaut to valstu pelēkajā sarakstā, kas liecina par nopietnām problēmām ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

Kā auksta duša mūsu delegācijai bija ziņa, ka oktobrī pelēkajā sarakstā tika iekļauta Islande, kura, kā tika uzskatīts, mums ir tālu priekšā. Kopā ar no ASV saņemtiem signāliem strauji izplatījās bažas, ka, par spīti progresam, lēmums februārī būs Latvijai negatīvs.

“Risks pastāv, protams. Līdz brīdim, kamēr mēs nesaņemsim gala ziņojumu, līdz tam tas risks būs uz galda,” saka Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par”).

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) pauž: “Nav pamata būt pesimistiem, mums ir pamats būt piesardzīgiem, jo tas par Islandi bija pārsteigums.”

Kā uzsver finanšu ministrs, progress gada laikā ir liels, tomēr jautājums, vai ASV bāzētās organizācijas “FATF” ekspertiem ar to pietiks, lai dotu pozitīvu vērtējumu. Latvijā, caur kuru ne tik sen gāja 1% no visām ASV dolāra transakcijām, šobrīd visi darījumi notiekot eiro. Ja kādreiz puse  banku klientu bija nerezidenti, tad tagad ap 10%. Sakārtota likumdošana, piemēram, par naudas atmazgāšanu bankām šobrīd var atņemt licenci. Pieņemts legālas prezumpcijas likums, kas liek pierādīt finanšu avotu legālu izcelsmi klientam, ne vairs valstij. Katru nedēļu uz robežas tiek aizturētas personas ar lielu skaidras naudas daudzumu. Problēma draud ieiet otrā grāvī, jo bankas, baidoties saņemt sodus, atsakās uzņemties vismazāko risku.

“Ir situācijas, kad vēstniecības darbiniekiem neatver kontus, kad uzņēmējiem, kuriem ir legāls bizness uz trešajām valstīm, ļoti nopietni jānopūlas, lai dabūtu kontu Latvijā, nemaz nerunājot par maksājumiem,” skaidro Reirs.

Tomēr ne likumdošana rada bažas par Latvijas iekļaušanu pelēkajā sarakstā. Latvijā joprojām nav nevienas skaļas tiesas prāvas ar notiesājošu spriedumu naudas atmazgāšanas lietā. “ABLV Bank” lietā izmeklēšana turpinās, turklāt ASV amatpersonas neoficiālas sarunās joprojām neslēpj neapmierinātību, ka FKTK ļāva “ABLV Bank” pašlikvidēties.

“Šinī brīdī prasās diezgan asa reakcija, un, iespējams, tie lēmumi vairāk ir jāpieņem riskos balstīti, ko mums pārmet partneri no “Moneyval”, ka iepriekš FKTK nebalstīja savus lēmumus uz riskiem izvērtētu procesu,” norāda Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”).

Reirs uzsver, ka Latvijai nav “plāna B” gadījumā, ja mēs tiekam iekļauti naudas atmazgātāju valstu pelēkajā sarakstā, kur šobrīd atrodas tikai 12 valstis, piemēram, Jemena, Zimbabve, Sīrija, Pakistāna un citas. Tomēr ir skaidrs, ka Latvijas ekonomika no šāda lēmumu ciestu.

“Ir izskanējis 7 līdz 8% IKP samazinājums četru, piecu gadu laikā. Tas ir ļoti būtiski, tā ir praktiski stagnācija,” skaidro Reirs.

Tieši bažas par gaidāmo lēmumu ir viens no iemesliem, kāpēc premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) kategoriski atsakās runāt par budžeta deficīta palielināšanu, lai risinātu mediķu algu jautājumu. Latvijai svarīgo lēmumu “FATF” paredzējusi publiskot 17. februārī.

16 komentāri