Petravičai aizdomas, ka vasarās vecāki ar fiktīvām bērnu slimības lapām izkrāpj slimības pabalstus

79 komentāri

Labklājības ministrija pauž aizdomas, ka vasaras mēnešos vecāki nepamatoti izmanto slimības lapas, lai pieskatītu savas atvases brīvlaikā, kad liela daļa mācību iestāžu nestrādā. Tikmēr darba devēji norāda uz plašākām problēmām ar slimības lapu izsniegšanu un aicina mainīt veidu, kā tās vispār tiek izsniegtas.

Latvijā slimības pabalstu apjoms nemitīgi aug. Analizējot datus Labklājības ministrijas ierēdņi pamanījuši, ka īpaši pieaug mazu bērnu saslimšanas gadījumu skaits vasarā, kad daļa bērnudārzu nestrādā.

“Ja apmērus mēs varam izskaidrot, ka augot vidējai algai, aug arī apmēri, bet paanalizējot, kāpēc pieaug slimības lapu saņēmēju skaits, tad parādās šī tendence, ka vasarās sāk slimot bērni. Un ir arī aizdomas, ka tas tiek izmantots kā papildu atvaļinājums tieši tajā laikā, kad vecākiem, protams, dārziņš nav un bērnus nav, kur atstāt,” teic labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Ministre norāda, ka šo situāciju analizēs kopā ar Veselības ministriju. Centīsies noskaidrot gan šo vecāku portretu, gan arī iemeslus šādai tendencei. Lielāku izņemot slimības lapu skaitu šogad novērojusi arī Veselības ministrija, taču apgalvot, ka tās ir nepamatotas, šobrīd nevarot.

“Jā, jūlijā, ja mēs runājam tieši par slimu bērnu kopšanu, tad šogad ir lielāks izrakstīto darbnespējas lapu skaits, bet, lai izdarītu secinājumus divu gadu salīdzinājums ir nepietiekams. Šeit noteikti ir jāanalizē kopā ar epidemiologiem situāciju, kas varētu būt par iemeslu,” teic Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Darba ņēmējus gan aizstāv Brīvo arodbiedrību savienība. Tā norāda, ka pirms izdarīt skaļus apgalvojumus par nepamatotām darbnespējas lapām, vispirms jāskatās uz cēloņiem, kas šādas situācijas, iespējams, rada.

“Ir nepietiekams bērnudārzu skaits, ir nepietiekamas investīcijas izglītības sistēmā, ko mēs aicinām arī sakārot, lai nebūtu ar šādiem cēloņiem un sekām jācīnās. Jo patiešām jaunās māmiņas, jaunie vecāki ir apstākļu spiesti savienot darbu un ģimenes dzīvi, un panākt bērna pieskatīšanu, jo arī par bērna nepieskatīšanu ir ļoti bargi sodi,” pauž LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Tādēļ tā aicina atvērt diskusiju, kas būtu jādara, lai jaunie vecāki spētu apvienot darbu ar ģimeni, lai slimības lapas nebūtu jāizmanto par plākstera risinājumu. Kritika gan par darbnespējas lapu apjomu pauž Darba devēju konfederācija.

“Īpaši lieliem darba devējiem slimības lapu izmaksas ir milzīgas. Jo tas nozīmē, ka tajā brīdī ražotnē strādā aizvietotājs, aizvietotājs nekad nav tik produktīvs, kā pamata darba darītājs un tas viss uzreiz faktiski ir dubultā darba samaksa. Līdz ar to izmaksas un produktivitāte ir tā, ko mēs zaudējam.”

Tādēļ Darba devēji jau aizvadījuši vairākas tikšanās ar nozares pārstāvošajām valsts iestādēm, lai biežajām slimības lapām meklētu risinājumu: “Darba devēji noteikti vēlas šo slimības lapu izsniegšanas kārtību pamainīt. Gan sākot ar to, ka samazināt to pašu dienu skaitu, kas mums ir 10 dienas, piemēram, Igaunijā ir astoņas dienas. Bet otrs, protams, būtu daudz mērķtiecīgāk un daudz pēc būtības [izsniegt slimības lapas].”

Tikmēr Ģimenes ārstu asociācija, kuras biedri atver darbnespējas lapas, Labklājības ministrijas pārmetumus sauc par nepamatotiem un tos ir gatavi komentēt tikai tad, ja viņiem to pierādīs ar konkrētiem faktiem.