2 komentāri

Partijas “Saskaņa” līdera Nila Ušakova vadītā Rīgas dome attiecībās ar Krieviju cenšas veidot alternatīvu Latvijas ārpolitiku. Tā pētījumā secinājis Austrumeiropas politikas pētījumu centrs. To, ka Rīgai ir sava īpaša ārpolitika, ilustrē arī Ušakova teiktais sarunās ar ASV politiķiem Vašingtonā. Viņš sūdzējies par Latvijā plānoto pāreju uz latviešu mācību valodu skolās. Rīgas domē kritikai gan nepiekrīt.

Prezentēts jaunu pētījums, kurā analizētas Latvijas pašvaldību attiecības ar citām valstīm vai pašvaldībām, arī Krieviju. Pētnieki tostarp uzdod jautājumu, kāda ir Latvijas galvaspilsētas motivācija lielu uzmanību veltīt sakariem ar Maskavu, ja starp Rīgas sadraudzības pilsētām ir arī Stokholma, Varšava un citas nozīmīgas pilsētas.

Būtisku loma esot tam, kādi politiskie spēki ir pie varas ir Rīgā un Maskavā. Krievijas galvaspilsētas mērs Sergejs Sobjaņins ir prezidentam Valdimiram Putinam tuvu stāvošs politiķis, kurš atbalsta Krievijas ārpolitikas kursu. Līdzīgi esot, piemēram, Rēzeknē, kur arī pie varas ir “Saskaņa”.

“Te ir sakarība. Tur, kur ir “Saskaņas” mēri, kur “Saskaņa” dominē, interese par Krieviju ir lielāka. Un arī no Krievijas puses interese ir lielāka. Tas pierāda arī Krievijas puses selektīvo pieeju, ka ar noteiktiem politiskiem spēkiem viņi ir vairāk gatavi sadarboties. Tā nav cieņa pret valsti, pret kaimiņvalsti,” norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.

Pētījumā atzīmēts, ka vizīšu prakse Maskavas virzienā tika turpināta arī pēc Krimas nelikumīgās aneksijas 2014.gadā. Kopumā secināts, ka Rīga mēģina veidot alternatīvu ārpolitiku vai vismaz ietekmēt to par labu attiecībām ar Krieviju.

Patlaban, piemēram, Rīgas mērs Ušakovs atrodas ASV, kur kritizējis Latvijas valdības iecerēto reformu mazākumtautību skolās. Viņaprāt, pāreja uz latviešu mācību valodu rada iekšpolitiskās drošības draudus.

Rīgas domes vadība gan akcentē, ka tai ir ārējās attiecībās ar daudzām pilsētām, kā arī jau vēsturiski ir pārstāvniecība gan Maskavā, gan Briselē.

“Es nedomāju, ka tā ir kāda īpaša, atšķirīga attieksme. Valsts ir viena, galvaspilsēta arī viena. Tā ir vairāk ekonomiskā, kultūras, sporta apmaiņa. Ir lietas, kuras valsts pati nedara,” saka vicemērs Andris Ameriks.

Pētījumā secināts, ka pamatā pašvaldības ārējās attiecībās iekļaujas kopējā valsts ārpolitikā un atsevišķiem izņēmuma gadījumiem nevajadzētu būt par pamatu kādiem ierobežojumiem. Tā vietā būtu vēlami biežāki kontakti starp pašvaldībām un Ārlietu ministriju par ārējo attiecību veidošanu.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl