Pētnieki: Mazie HES kaitē upju ekosistēmām un faunai

12 komentāri

Mazās hidroelektrostacijas rada nopietnu kaitējumu upju ekosistēmām – ar šādiem secinājumiem nākuši klajā Latvijas un Lietuvas zinātnieki, pētot 12 mazās upes un to faunas stāvokli aiz HES.

Ūdens caurplūdums ir pat 10 reižu mazāks nekā nepieciešams dzīvajām radībām, tādēļ tuvākajos gados plānots ieviest izmaiņas HES regulējošajos normatīvajos aktos.

Par mazo HES darbību un to ietekmi uz vidi diskusijas noris jau gadiem. Pērn pavasarī Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) un “BIOR”, kā arī kaimiņu – lietuviešu – zinātnieki projekta ”ECOFLOW” ietvaros uzsāka mazo upju pētniecību. Latvijas pusē Ventas un Lielupes baseinos tika apsekotas sešas upes – Ciecere, Ēda, Vanka, Auce, Bērze un Īslīce, kurām noteica caurplūdumu dažādos periodos.

Viens no secinājumiem – šajās upēs atrodamas zivju sugas, kas drīzāk raksturīgas stāvošiem ūdeņiem, piemēram, ezeriem. Otrs secinājums – HES ietekmēto upju caurplūde ir katastrofāli zema.

“Latvijas pusē no sešiem pētītajiem posmiem zem HES zivīm ūdens caurplūdums vasaras periodā ir apmēram 10 reizes par mazu,” norāda LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste, “ECOFLOW” vadītāja Linda Fībiga.

Upju stāvokli aiz HES raksturo pētnieku radītie attēli, kur atzīmēti kritiskie upju posmi ar nepietiekamu ūdens daudzumu. Kamēr Lietuvas zinātnieki šādu stāvokli salīdzinājuši ar garantētu nāvi zivīm, pašmāju zinātniskā institūta “BIOR” pētnieki norāda, ka HES darbība ietekmē upju kvalitāti no sugu daudzveidības viedokļa, taču tas nenozīmē, ka aiz HES zivju nav vispār – izdzīvo tās, kuras spēj pielāgoties apstākļiem.

“Ja caurplūdums būtu, kāds vajadzīgs, būtu nodrošināts nepieciešamais ekoloģiskais caurplūdums, protams, zivju būtu vairāk, un vairāk būtu sugu un vairāk būtu tādu sugu, kas ir jutīgākas pret spēkstaciju ietekmi, tās būtu galvenokārt strauta foreles vai mazie taimiņi, kas arī makšķerniekus interesē, lielākām upēm tie varētu būt sapali, kas varētu būt ļoti jutīgi. Bet ir arī virkne sugu, kas nav plaši pazīstamas – kā pavīķe un akmeņgrauzis,” stāsta ”BIOR” pētnieks Kaspars Abersons.

Pētnieki nemin konkrētus skaitļus, cik lielu kaitējumu faunai HES darbība nodarījusi līdz šim, jo tāds nav bijis pētījuma mērķis, taču tā ietvaros veidoti zivju modeļi, kurus, savietojot ar LVĢMC kartēm, varētu modelēt un aprēķināt, kāds caurplūdums upē būtu jānodrošina, lai atslēgas sugas te varētu normāli funkcionēt. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) apgalvo, ka šos algoritmus ņems vērā, lai tuvākajos gados koriģētu virkni tiesību aktu.

“Tie nav tikai mūsu ministrijas pārziņā esošie akti kā, piemēram, par ūdens resursu lietošanas atļaujām, ir runa arī par atsevišķiem būvnormatīviem un noteikumiem par tehnisko noteikumu izdošanu. Tur ir vesels komplekss. Otrkārt, arī paši projekta dalībnieki sacīja, ka ir jādomā varbūt par savādāku pieeju nekā mums šobrīd normatīvajos aktos ir bijis,” atklāj VARAM Vides departamenta Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe.

To pārliecinoši apstiprina arī Latvijas Makšķernieku asociācija, uzsverot, ka līdz šim mazajām upēm Latvijā nav bijis noteikts konkrēts apsaimniekotājs un pārvaldītājs.

“Saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu pašvaldībām ir nodoti valdījumā iekšējie ūdeņi, kuri atrodas to administratīvajās teritorijās, izņemot tos ūdeņus, kas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Tātad – likuma ietvarā šie visi protokoli par nodošanu ir parakstīti, bet nav neviena normatīvā akta, kas noteiktu, kas valdītajam ir jādara, kādi ir viņa pienākumi un atbildība,” akcentē Latvijas Makšķernieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs.

Vides ministrija sola, ka reālas izmaiņas noteikumos, kas skar HES darbību, varētu sagaidīt ātrākais pēc gada.

12 komentāri