Pētnieki izstrādājuši vairāku sugu aizsardzības plānu, uzmanība vērsta uz roņiem un sikspārņiem

0 Komentāru

Lai saglabātu Latvijas unikālās dabas vērtības, pašlaik top īpaši – vairāku dzīvnieku sugu – aizsardzības plāni. Tie gan apkopos zinātniskos datus par konkrēto sugu, piemēram, roņu un sikspārņu izplatību Latvijā, gan sniedz ieteikumus to aizsardzībai.

Lai zinātniski pamatoti varētu organizēt dažādu sugu aizsardzības pasākumus, eksperti izpētījuši īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes Latvijā un noskaidrojuši, ar kādām metodēm var veicināt, lai atsevišķas dzīvnieku sugas ne vien neizmirtu, bet arī būtu sastopamas plašāk.

“Ir kādas sugas, kas iet mazumā, un tad ir jāiedarbina rīks – sugu aizsardzības plāns, – kur jau pēta, kas ir izšķirošais faktors, kāpēc it kā normāli apstākļi ir nodrošināti, bet suga neuzvedas tā, kā mēs gribētu, lai tā uzvedas. Ja mēs secinām, ka ar kaut kādiem mākslīgiem līdzekļiem esam veicinājuši kādas sugas izzušanu vai skaita samazināšanos, tad mums ir jādomā, varbūt ir kādi palīglīdzekļi, kādā veidā mēs varam viņiem palīdzēt atgriezties dabā,” norāda Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.

Dabas skaitīšanas projekta laikā top pieci sugu aizsardzības plāni – “roņiem”, “pūcēm”, “dzeņveidīgajiem” un divām sikspārņu sugām. Tā, piemēram, eksperti izpētījuši, ka platausaino sikspārņu sugai izšķiroši svarīgi ir saglabāt tādus mežu masīvus, kuros ir arī nokaltuši koki, jo šīs radības dzīvo aiz koku mizas. Savukārt naktssikspārņi arvien vairāk kļūst atkarīgi no cilvēku labvēlības.

“Sikspārņu sugas, kas dzīvo baznīcās un citās kultūrvēsturiskās ēkās, saskaras ar problēmu, ka šīs ēkas sāk izgaismot, lai būtu tā kā skaistāk, bet droši vien reti kurš par to iedomājas, ka tas var būt liktenīgs sikspārņiem, jo tas apgaismojums ir uz to vietu, kur viņiem vakarā jālido ārā. Viņi pamet šo mītni, jo gaisma ir viens no vistraucējošākajiem ārējiem efektiem, kas uz viņiem darbojas,” skaidro sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons.

Savukārt ar roņu aizsardzības plānu tiek meklēts praktisks risinājums, kā sabalansēt šo dzīvnieku aizsardzību, bet vienlaikus mazināt roņu radītos zaudējumus zvejniecībai. Baltijas jūrā patlaban dzīvo apmēram 50 000 roņu – 30 000 pelēko un 20 000 – pogaino.

Roņi, kuri uzturas piekrastē, izposta gan zvejas rīkus, gan no tīkliem izēd daļu nozvejotā loma. No nākamā gada Latvijā sāks darboties kompensāciju mehānisms roņu radīto postījumu kompensēšanai zvejniekiem. Tikšot arī pētīts, vai kontrolētas roņu medības varētu mazina zvejniekiem radītos zaudējumus.

“Protams, tās nebūs sporta medības, bet tās varētu būt zvejniekam tiesības aizsargāt savus zvejas rīkus. Protams, tas varētu būt organizēts uz licenču pamata, un nākamgad DAP un BIOR veiks pētījumu vairākās vietās Latvijā. Es tā pieļauju, ka kompensācija būs zināms atspaids zvejniekam, viņš varēs modernizēt savus zvejas rīkus. Viņam šī ekonomika mazliet uzlabosies,” paredz Dabas skaitīšanas Roņu plāna eksperts Māris Plikšs.

Dabas aizsardzības pārvaldē atgādina, ka plāniem jāseko arī reālai rīcībai, jo šajā gadsimtā Latvija jau ir zaudējusi vismaz trīs sugas – Alpu kreimuli, lidvāveri un Eiropas ūdeli, bet vēl viena suga – zaļā vārna – atrodas uz izmiršanas sliekšņa.
0 Komentāru