Pētījums: Latvijas CO2 emisijas ir mazākas par noteiktajām

0 Komentāru
Pētījums: Latvijas CO2 emisijas ir mazākas par noteiktajām
SKIRMANTE BALČIUTE, LNT ZIŅAS

Pirmoreiz Latvijā veikts arī pētījums, kurā uzskaitītas tās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras veidojas zemes izmantošanā. Iegūtie dati tiks ņemti vērā, aprēķinot Latvijas kopējos emisiju apjomus. Kā pētījums tiek veikts un kādi ir zinātnieku secinājumi?

Dodoties mērīt siltumnīcefekta gāžu emisijas zinātnieki atgādina tūristus ar milzīgām mugursomām. Pētījumam nepieciešamais aprīkojums sver apmēram 30 kilogramus.

Kopumā mērījumi tika veikti 41 parauglaukumā, aptverot 12 dažādus augsnes veidus: aramzeme, kūdrāji, dažādas lauksaimniecības kultūras, apmežojums un protams, purvi, kuri siltumnīcefektu ietekmē visvairāk. Emisiju paraugu ņemšana prasa vairākas stundas.

“Ar necaurspīdīgiem kambariem mēs varam iegūt informāciju metānam un N2O, jo tur procesi nav atkarīgi no saules gaismas, tad CO2 tā tas nav. Tur ir fotosintēze, un fotosintēze notiek tikai saules gaismā,” saka LVMI ”Silava” zinātnieks Ainārs Lupiķis.

CO2 emisiju precīza balansa noteikšanai tiek izmantoti īpašie caurspīdīgie kambari. Visi dati tiek ņemti vairākas reizes, un pēc tam rūpīgi apkopoti. Pētījuma rezultāti zinātniekus patīkami pārsteiguši.

“Tas, ko mēs gaidījām, ka mums būs aramzemēs lielākas emisijas patiesībā. Bet izrādījās, ka viņas ir aptuveni divreiz mazākas. Iespējams ka ne tik daudz mēslojums tiek izmantots kā Rietumeiropā, arī tā kūdra mazliet nabadzīgāka,” norāda pētījuma vadītājs Andis Lazdiņš.

Pateicoties stabilam gruntsūdens līmenim, negaidīti zemas izrādījušās emisijas krūmmelleņu un dzērveņu plantācijās. Tuvākajā laikā jaunā pētījuma rezultāti tiks iekļauti nacionālajā emisiju ziņojumā. Kas ir valstiski svarīgi.

Pašlaik tiek rēķinātas vidējās aritmētiskās emisijas mērenā klimata joslā, kurai ir pieskaitāmas arī tādas atšķirīgas no Latvijas valstis kā Spānijas, Francija un Vācija.

“Ja nav šāda nacionāla pētījuma, kā likums mēs izmantojam vadlīnijas. Tās nav nepareizas, bet šie emisiju faktori ir tā kā vispārīgāki, kas attiecas uz lielākiem reģioniem, kas nav tik specifiski, kā Latvijai,” saka klimata pārmaiņu eksperte Daiga Zute.

Tiek prognozēts, ka pateicoties pētījumam kopējas Latvijas emisijas būs par 1, 8 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda jeb par 17% mazākas, nekā pašlaik mums pieskaitāmie gandrīz 10 ar pusi miljoni tonnu CO2 gadā. Saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kas no nākamā gada aizstās Kioto protokolu, Latvijai emisijas būs jāsamazina par 6%.

0 Komentāru