Pētījums: Latvijā nākamajā desmitgadē vecuma dēļ būs jānomaina katrs otrais skolotājs

Pievienot komentāru

Klajā nācis jauns pētījums par skolu izglītību Latvijā, un tas kārtējo reizi norāda uz izaicinājumiem, ar ko būs jātiek galā nākamajos gados. Piemēram, salīdzinājumā ar citām valstīm skolotāju vidējais vecums pie mums ir augstāks, un tas, no vienas puses, nav nekas slikts, taču tuvāko desmit gadu laikā katrs otrais pedagogs dosies pensijā un būs jāaizvieto. Latvijas skolās arvien ir arī stipri par maz pedagogu vīriešu.

OECD veiktais mācību vides pētījums TALIS iegūst starptautiski salīdzināmus datus par mācību vidi un skolotāju darba apstākļiem skolās visā pasaulē. Šogad aptauja veikta 48 valstīs, tai skaitā arī Latvijā, kur aptaujā piedalījās vairāk nekā 2000 skolotāju. Aptaujas rezultāti nav pārsteidzoši. OECD norāda, ka Latvijai joprojām viens no izaicinājumiem ir pedagogu novecošana. Vidēji OECD valstīs pedagogs ir 44 gadus vecs – Latvijā – 48 un vairāk.

“Tā atšķirība it kā nav būtiska, bet te ir viena ļoti laba ziņa, ka 74% aptaujāto pedagogu izglītību ir izvēlējušies kā pirmo, kas nozīmē, ka ļoti liela daļa skolotāju to ir izjutuši kā aicinājumu,” skaidro izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Eksperti gan neuzskata, ka skolotāju vecums nozīmētu, ka pedagogs gados bērniem sniegtu mazāk kvalitatīvu izglītību. Par piemēru var ņemt arī kaimiņvalsti Igauniju.

“Kur rezultāti ir ļoti augsti, bet skolotāju vecums ir drusciņ mazāks nekā mūsu skolotājiem. Tā kā es domāju, ka par to vecumu nevajadzētu tā uztraukties,” saka LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta direktors Andrejs Geske.

Slikti gan ir tas, ka katrs trešais pedagogs Latvijā ir vēl vecāks – virs 50 gadiem. Arī skolu direktori Latvijā vidēji ir 54 gadus veci. OECD uzskata, ka šī izglītībā strādājošie būs jānomaina tuvāko 10 gadu laikā. Tāpat aptauja liecina, ka Latvijas izglītībā dominē sievietes. Tikai 10% mācībspēku skolās ir vīrieši.

“Sanāk, ka 15, dažiem pat 18 gadu ir jāpavada sievišķi dominējošā sabiedrībā. Tas nav ne labi, ne slikti, bet, ja būtu balanss arī šajā proporcijā, mēs sagaidītu arī drusku citu mūsu valsts attīstību, mēs sagaidītu arī citu domāšanas spektru, pieļauju, ka mēs neredzētu arī iztrūkumu eksaktajās zinātnēs.”

Arī Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse norāda, ka OECD secinātais atbilst realitātei. Gan par problēmām ar skolotāju vecumu, gan dominējošo skolotāju sieviešu skaitu.

“Un, ja statistiski paskatās, cik skolā jau ir no šīm sociāli apgrūtinošām grupām, kur viena mamma mājās audzina puišus un viņiem tiešām nav iespējas tikt pie vīrieša domāšanas, vīrieša uzskatiem, vīrieša parauga, tad jāsaka, ka tā varētu būt problēma,” saka Vilkārse.

Tādēļ jāturpina celt pedagoga darba prestižs, svarīgs ir arī atalgojuma jautājums. Izglītības un zinātnes ministre gan izceļ to, ka Latvijā, salīdzinot ar vidējo, ir krietni mazāk to gadījumu, kur bērni skolā aizskar pedagogus – aptaujā to norādījuši 9% pedagogu. Taču, salīdzinot ar pirms pieciem gadiem veikto aptauju, šis rādītājs gandrīz dubultojies.

“Tie ir sociālie tīkli, kuros atļaujas teikt brīvi, nedomājot. Esi uzrakstījis, tas ir aizgājis. Un es domāju, ka tas ir ieradums. Un, ka redz pretī cilvēkus, viņiem vēl nav tādu iemaņu, ka ir robeža,” teic Šuplinska.

Šie gan ir tikai pirmie apkopotie aptauju rezultāti par situāciju Latvijā. Otrajā sējumā, ko publicēs 2020. gada sākumā, tiks pētīti skolotāja profesijas prestiža, karjeras iespēju un citi jautājumi.