Pētījumā secināts, ka daudzas Latgales pašvaldības veicina Krievijas ietekmes izplatīšanu Latvijā

26 komentāri
Pētījumā secināts, ka daudzas Latgales pašvaldības veicina Krievijas ietekmes izplatīšanu Latvijā
Ilustratīvs foto. (RIA NOVOSTI/SCANPIX)

Krievijas maigās varas ietekme Latvijas pierobežā nemazinās, turklāt, izrādās, ka Kremļa centienus realizēt palīdz pašas pašvaldības. Jauns pētījums liecina, ka Daugavpilī un Rēzeknē masu izklaides pasākumos dominē Krievijas mākslinieki. Abas pilsētas ir atvērtas dažādām kaimiņzemes kultūras un izglītības iniciatīvām. Pētnieki uzskata, ka tādējādi tiek turpināts šķelt sabiedrību.

Pētījumā par Kremļa maigās varas izpausmēm Rēzeknē un Daugavpilī tostarp analizētas kultūras un izklaides aktivitāšu piedāvājums, pētījuma rezultāti pašvaldībām neglaimo.

Pirms diviem gadiem Austrumeiropas politikas pētījumu centrs gatavoja materiālu par ”Krievijas sadarbība ar Latvijas pašvaldībām”. Nu pētnieki veikuši detalizētāku analīzi par situāciju divās lielākajās Latgales pilsētās.

Pētījumā par Kremļa maigās varas izpausmēm Rēzeknē un Daugavpilī analizēts kultūras un izklaides aktivitāšu piedāvājums, pētījuma rezultāti pašvaldībām neglaimo.

Secināts, ka, spītējot valsts centieniem Krievijas ietekmi pierobežā mazināt, pašvaldības gluži pretēji – veicina kaimiņzemes ietekmes izplatīšanu.

“Piemēram, Daugavpilī 16 reizes pilsētas galvenajos svētkos galvenā izklaides un kultūras pasākumu zvaigzne ir no Krievijas. Skaidrs, ka šeit ir politiskās virsvadības jautājums – gan Rēzeknē, gan Daugavpilī ir konsekventi visa analītiskā apskata garumā šī sadarbība ar Krieviju ir bijusi gana intensīva un šī attieksme ir pozitīva,” norāda pētījuma līdzautors Austris Keišs.

Pētnieku skatījumā, turpinot intensīvu sadarbību ar Krievijas kultūras pārstāvjiem abu pilsētu vadība neņem vērā reputācijas un valsts drošības riskus, tā vietā izvēloties iet vieglāko ceļu – nemeklēt alternatīvas sadarbības iespējas ar Eiropas savienības valstīm, bet izdabāt auditorijas vēlmēm un interesēm.

“Gan Daugavpils, gan Rēzeknes pārstāvji norāda, kas tad ir kultūra, šķietami labdabīga sadarbība ar Krieviju, bet vienlaikus Krievijas oficiālajos dokumentos; kultūra ir daļa no tautiešu politikas un daļa no ārpolitikas, kas Latvijai nav nedz labvēlīga, nedz arī pieņemama,” teic pētījuma līdzautors.

“Ja mēs Latvijā konsekventi kādās pilsētās caur pašvaldībām pat faktiski izplatām citas valsts vērtības, tad tās var pārņemt virsroku pār Latvijas vērtībām un tā ir tā problēma un tādā gadījumā Krievija ar savu propagandu var panākt to, ka Latvijas iedzīvotāji sāk domāt, kāpēc sankcijas pret Krieviju ir vajadzīgas un tas var būt spiediens uz lēmumu pieņēmējiem,” pauž projekta koordinatore Ieva Dzelme-Romanovska.

Pētnieku skatījumā, viens no iemesliem, kāpēc izveidojusies šāda situācija, ir pārāk nepietiekamā pašvaldību komunikācija ar valsts struktūrām, iespējams, ir jāveic kādi grozījumi likumos, lai šo jomu regulētu.

“Pašvaldību princips jau nav domāt tik daudz par valsts ārpolitikas pozīciju, viņi vienkārši par to varbūt neaizdomājas, bet tas būtu svarīgi. Un tas, ko es vēl domāju šā pētījuma kontekstā, mēs bieži runājam par to, ka trūkst resursu, ir ārējā ietekme, ka Krievijas pierobežā ir spēcīga mediju ietekme, propaganda un tamlīdzīgi, ja mums ir šīs pašvaldības, kurām ir kaut kāds savs resurss, viņi to varētu izmantot tā, lai tas būtu par labu Latvijas valstij, nevis citai kaimiņvalstij,” saka projekta koordinatore.

Pētnieki atgādina, ka pierobežas vietvaru sadarbībā ar Krieviju bažas rada arī saimnieciskie darījumi, piemēram, Daugavpils pērn nolēma pirkt Krievijas militāri rūpnieciskajā kompleksā ražotus tramvajus.

TV3 Ziņu sižets