Pērn būtiski palielinājies Satversmes tiesā saņemto iesniegumu skaits

1 komentārs
Pērn būtiski palielinājies Satversmes tiesā saņemto iesniegumu skaits
KASPARS KRAFTS, F64

Latvijas svarīgākais tiesu nams – Satversmes tiesa – savilkusi savu pagājušā gada bilanci. Pērn darba bijis vairāk. Turklāt nācies strādāt arī pie tādiem jautājumiem, kādi Satversmes tiesas vēsturē iepriekš nav skatīti.

Satversmes tiesai pērnais gads bijis darbīgs. Pieņemti daudzi spriedumi, kuros likumdevēju lēmumi atzīti par Satversmei neatbilstošiem. Viens no Saeimai nelabvēlīgākajiem spriedumiem bija lietā par amatpersonu algu publicēšanu.

Tiesa strīdīgo normu atcēla tāpēc, ka parlaments likuma grozījumus pieņēma, nevērtējot visus aspektus. Tāpat Satversmes tiesa par neatbilstošu pamatlikumam atzina normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties parlamenta darbā. Satversmes tiesa pērn pavēra arī ceļu uz valsts valodas plašāku lietojumu izglītības iestādēs. Tieši izglītības jautājumi pērn risināti visvairāk.

“Pagājušais gads ir tiešām iezīmējis ļoti raibu mozaīku tajos jautājumos, ko mēs esam skatījuši salīdzinājumā ar iepriekšējiem 23 gadiem tiesas vēsturē. Viena gada griezumā mēs esam četrus nolēmumus taisījuši šajā jomā, ja iepriekšējos 23 gados bija viens nolēmums par tiesībām uz izglītību,” saka Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele.

Atbilstība pamatlikumam vērtēta arī jautājumos, kuri iepriekš uz tienešu galda nebija nonākuši.  “Nolēmuma par dzimumlīdztiesību ST vēsturē nav bijis līdz šim neviena. Unikāla lieta adopcijas jautājumi. Ar šiem manis nosauktajiem piemēriem mums ir sanācis ieiet sabiedrībā zināmu stereotipu laukā, ja mēs runājam par vienlīdzību saistītiem jautājumiem,” pauda Ziemele.

Valsts prezidents Egils Levits vērsa uzmanību, ka Latvijā esot četri tiesiskuma ienaidnieki – tiesiskais nihilisms, tiesību apiešana, tiesību ļaunprātīga izmantošana, kā arī tiesību formāla piemērošana. Tieši, runājot par pēdējo, Levits uzsvēra, ka Latvija joprojām nav spējusi pietiekami attālināties no tās tiesību sistēmas, kas mums bija uzspiesta okupācijas periodā.

“Visi zina, ka tas ir nepareizi, bet attiecīgā amatpersona saka, – es esmu likumu izpildījis, tā tas nevar būt, dārgie kolēģi, tiesiskā valstī un valstī, kurā valda tiesiskums, tā tas nevar būt, un šeit mums būtu vēl jāpiestrādā. Tiesību formāla piemērošana ir viens no tiesiskuma ienaidniekiem,” norādīja Levits.

Prezidents akcentēja, ka, lai arī Satversmes tiesai Latvijā ir galvenā loma tiesiskuma nodrošināšanā, tomēr tās lēmumi ne vienmēr tiek ņemti vērā. Levits minēja savas kādreizējās darbavietas – Eiropas Savienības Tiesas praksi – kas par tiesas spriedumu nepildīšanu valstij piemēro soda naudas.

“Katru dienu jāsāk maksāt 100 000 eiro, tādā gadījumā ļoti ātri šie likumi tiek pieņemti. Es nedomāju, ka tieši Latvijā tas ir vajadzīgs, bet es teiktu, ka tas ir viens inspirācijas avots mehānismam, kādā veidā varētu panākt šo uzdevumu izpildi,” teica Valsts prezidents.

Skarbs savos izteikumos par tiesiskuma izpildi Latvijā ir arī tiesībsargs Juris Jansons: “Sociālā nevienlīdzība un valsts pakalpojumi, kas nav pieejami pienācīgā līmenī, tas mūs attālina no tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts.”

Viena no svarīgākajām lietām šogad būs par garantētā minimālā ienākuma pabalsta apmēra atbilstību Satversmei. Lai gan, reaģējot uz tiesībsarga pieteikumu Satversmes tiesā, Saeima lēma pabalstu palielināt no 53 līdz 64 eiro mēnesī. Tiesībsargs gan uzskata, ka arī šis piedāvājums ir neatbilstošs.

Tiesas pieredzē šis nav vienīgais jautājums, kad likumdevēji sāk problēmu risināt tikai tad, kad jautājums nonācis uz Satversmes tiesas galda.

“Bieži vien institūcija, ja redz, ka ir problēmas, pagroza normu, kā jūs redzējāt, šis tiesībsarga pieteikums, pagrozīja normu, pamainījās summa, likumdevējam – vienalga, vai tā ir Saeima, Ministru kabinets vai tā ir pašvaldība – mēs neatņemam manevra iespējas, ja viņi redz, ka pēc šā pieteikuma tur ir pamatoti iebildumi, ka spēkā esošais regulējums kaut kam neatbilst ir iespēja pagrozīt normu,” vērsa uzmanību Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova.

Pagājušajā gadā tiesa par Satversmei neatbilstošām atzina 15 normas, 23 reizes normas atzīstas par atbilstošām, savukārt trīs lietās izbeigta tiesvedība.

1 komentārs