Pedagogi sola protestus, ja no normatīvajiem aktiem pazudīs skolotāju algu kāpums

Pievienot komentāru

Budžeta strīdu karstumā daudz pieminēti dažādos likumos savulaik paustie solījumi paaugstināt algas visdažādākajās nozarēs, ne tikai mediķiem. Valdības gaiteņos tagad parādījusies vēlme no likumiem izravēt šīs daudzmiljonu apņemšanās, kuriem nav finansiālā seguma.

Pedagogu arodbiedrība pret šādiem iespējamiem likumu grozījumiem noskaņota radikāli – viņi rīkošot protestus, ja kaut kas tāds īstenosies. Atbildīgā ministrija gan mierina, ka darba samaksas paaugstināšanas grafiks skolotājiem netikšot mainīts.

Slēgtā padomes sēdē izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība nolēma, ka būs jārīko protesta akcijas, ja no normatīvajiem aktiem politiķi svītros noteikto pedagogu atalgojuma un zinātnes bāzes finansējuma kāpinājumu. Padome lēmusi nepieļaut grozījumus trīs likumos, proti, Izglītības, Augstskolu un Zinātniskās darbības likumā.

“Izglītības likuma norma izslēgšana paredzētu, ka vairs nav samaksas paaugstināšanas grafika.  Augstskolu un Zinātniskās darbības likuma normas izslēgšana paredzētu to, ka netiek palielināts bāzes finansējums. Atgādināšu, ka EK gadiem norāda, ka finansējums zinātnei jāpalielina,” norāda LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

“Mēs zinām, ka ir valstis, kur šādu normu nav, bet tur politikas veidotāji tam piešķir naudu. Mūsu gadījumā, ja likumā tā nebūs, grūti iedomāties, kā finansējuma došana augstākajai izglītībai un zinātnei norisinātos bez šādu normu esamības,” pauž LIZDA vadītāja.

Lai gan grozījumi vēl nav tapuši, Vanaga sacīja, ka par šādu ieceri signalizējot runātais valdības sēdēs un Saeimas  komisijās. Arodbiedrībai par iespēju svītrot no likumiem ierakstītās normas jau ir vaicājuši Finanšu ministrijas pārstāvji, arī Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdis Arvils Ašeradens arodbiedrībai esot apstiprinājis, ka šādi grozījumi būs virzīti. Taču Izglītības un zinātnes ministrijā sakās, ka runa par šādām izmaiņām pagaidām neesot – pašlaik katrā ministrijā vērtē, cik daudzās jomās likumā ir ierakstīts pakāpenisks algu kāpums, taču gadiem netiek pildīts.

“Mēs sazinājāmies ar Reira kungu un nesapratām, no kurienes ir šī ziņa. Šāds jautājums nav aktuāls. Tajā brīdī, kad tika pieņemts budžets, veikta analīze, cik daudz ir tādu likumu, kur ir ierakstīta norma procentuāli. Tas bija ierakstīts daudzos likumos. Kopsumma aptuveni 700 miljoni,” teic izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Šogad pedagogu atalgojumu paaugstināja līdz 750 eiro, bet no nākamā gada 1. septembra zemākā mēneša darba algas likme ir paredzēta 790 eiro.