Pedagogi neizpratnē par izdienas pensiju jautājuma atlikšanu

9 komentāri

Sporta skolotāji un bērnudārza audzinātāji ir neizpratnē par jaunās Saeimas deputātu lēmumu nevirzīt tālākai izskatīšanai likumprojektu par viņu izdienas pensijām. Nav skaidrs arī, kas tālāk notiks ar šo priekšlikumu, kas Saeimā tika skatīts gadiem ilgi.

Rīgas 64. vidusskolā uz sporta stundām nāk praktiski visi skolēni. Sporta skolotāju entuziasms jauniešus un bērnus aizrauj, taču pašiem pedagogiem nereti trūkst enerģijas darbam ar audzēkņiem. Dace par sporta skolotāju strādā jau 37 gadus, pērn saņēmusi apbalvojumu ”Zelta pildspalva”. Par paveikto ir gandarījums, lai gan māc bažas par turpmāko nākotni. Līdz pensijai vēl vairāki gadi, bet jaunībā gūtās sporta traumas un veselība liek par sevi manīt jau šobrīd.

“Piemēram, mums ir jāparāda 60 vai 65 gados zemais starts, kas it kā nav ļoti sarežģīti, bet ir! Nu, brīžiem kāds pedagogs var arī nepiecelties. Nerunāsim par kūleņiem – kaut vai tāllēkšana no vietas, ko mēs varam demonstrēt – mēs varam ielēkt un palikt tajā bedrē,” saka Rīgas 64. vidusskolas sporta skolotāja Dace Upesleja.

Pedagogu izdienas pensiju jautājums Saeimā viļāts jau vairākus gadus. Pērn decembrī jaunie tautas priekšstāvji iepriekš apspriesto likumprojektu, kas paredzēja tiesības uz izdienas pensiju 60 gadu vecumu sasniegušiem pirmsskolas, sporta un speciālās izglītības pedagogiem, nolēma tālākai izskatīšanai nevirzīt. Dace, tāpat kā viņas kolēģi ir neizpratnē par šādu rīcību, jo priekšvēlēšanu laikā politiķi nav skopojušies ar solījumiem sakārtot izglītības jomu un tostarp arī pedagogu iespējas doties priekšlaicīgā pensijā tāpat kā virknei citu jomu profesionāļu.

“Man ļoti interesē šie kritēriji, kāpēc baletdejotājiem ir šie te pensijas gadi – izdienas pensija – un kāpēc viņiem nepiedāvā pārkvalificēties, kāpēc šeit jautājums netiek aktualizēts,” norāda Rīgas 64.vidusskolas sporta skolotāja.

Arī bērnudārzos skolotāji izdienas pensiju jautājumu risinājumu ir gaidījuši ar nepacietību. Kundzes, kas sasniegušas 50 gadu vecumu, atklāti atzīst, ka labi zina, kas ir izdegšanas sindroms, jo mūsdienās uz pirmsskolas pedagogu pleciem daudz lielāka atbildības nasta kā agrāk.

“Nav noslēpums, ka mums ir jāstrādā ar ļoti daudziem bērniem individuāli, jo vecāki ir aizmirsuši par to, ka sociālās prasmes ir jāieliek bērniem ģimenē. Mums ir pie tā jāstrādā,” atzīst 233. pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja Inta Zariņa.

Skolotāji arī norāda, ka ne visi izmantotu tiesības saņemt izdienas pensiju, tomēr tā kalpotu kā drošības spilvens to iestāžu darbiniekiem, kas piedzīvo reformas.

“Izmantotu tie, kuri fiziski neredz sevī iespējas darbu turpināt vai arī lauku skoliņas vai kur samazina štatus, kur cilvēki paliek bez darba. Viņi taču nemainīs savu atrašanās vietu, ja visu mūžu dzīvojuši vienā vietā un beidzas tas darbiņš. Tas būtu tikai godīgi,” pauž 233. pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja Inta Silāne.

Jāpiebilst, ka jau 2017.gada rudenī atbildīgā komisija uzdeva Saeimas analītiskajam dienestam veikt padziļinātu pētījumu par izdienas pensiju pieprasīšanas vecumu un tās piešķiršanas profesijas un kritērijus. Iepriekš solīts, ka pētījuma rezultāti gaidāmi šī gada pavasarī.