Pēc Lielbritānijas aiziešanas no ES pārējām dalībvalstīm kopējā katlā nāksies maksāt vairāk naudas

Pievienot komentāru
Pēc Lielbritānijas aiziešanas no ES pārējām dalībvalstīm kopējā katlā nāksies maksāt vairāk naudas
Foto: LETA

Karstas diskusijas sagaida Eiropas Savienības (ES) valstis. Aizejot Lielbritānijai, kas līdz šim bija viena no lielākajām maksātājām Eiropas kopējā budžetā, veidosies būtisks naudas iztrūkums.

Eiropas Komisija (EK) to piedāvā aizpildīt, samazinot vairākas budžeta programmas, piemēram, atbalstu lauksaimniekiem, un arī palielinot dalībvalstu iemaksas budžetā. Taču ne visas valstis tas apmierina.

Pēc britu aiziešanas no ES, bloka budžetā tiks izrauts 15 miljardu eiro liels robs – gadā. Tā ir ievērojama summa, tāpēc pārējām dalībvalstīm kopējā katlā nāksies maksāt vairāk naudas. Tiesa, EK jau saskārusies ar tā dēvēto donorvalstu neapmierinātību, kas nav mierā ar šādu problēmas risinājumu.

Šobrīd ES budžets gadā veido ap 960 miljardiem eiro. Rēķinoties ar lielu naudas iztrūkumu, EK rosina nākamo bloka septiņgades budžetu reformēt. Kā norāda Valdis Dombrovksis, EK viceprezidents finanšu jautājumos, robu plānots segt, apcērpot vairākas budžeta programmas. Vienu no sāpīgākajiem sitieniem varētu saņemt lauksaimnieki, Latvijas zemnieki gan to neizjutīšot.

Valdis Dombrovskis
Eiropas Komisijas viceprezidents

Kopējais lauksaimniecības budžets tiks samazināts, bet tajā pašā laikā Latvijai tiek plānots pat zināms budžeta palielinājums, jo Eiropas Komisija piedāvā turpināt izlīdzināt tiešmaksājumus dažādām ES dalībvalstīm. Un, ņemot vērā, ka Latvijai šis maksājumu apjoms ir viens no zemākajiem Eiropā, tad Latvijai šis tiešmaksājumu apjoms turpinās palielināties.

Samazināts tiks arī Kohēzijas fondu atbalsts, ar ko līdz šim tika izlīdzinātas valstu ekonomiskās un sociālās atšķirības. Kā norāda Dombrovskis, ar tēriņu samazināšanu vien caurumu aizlāpīt nevarēs, tāpēc plānots palielināt dalībvalstu iemaksas kopējā bloka makā. Jau tagad pret to iebildušas lielākās maksātājvalstis – Zviedrija, Austrija un Nīderlande.

“Tas, ko mēs esam piedāvājuši, ir balansēts risinājums, tāpat kohēzijas valstis var teikt – jā, kāpēc tad kopumā Kohēzijas fondu finansējums tiek samazināts, bet neto maksātājvalstis var teikt – kāpēc tiek palielināts maksājuma apjoms. Bet šis ir balansēts priekšlikums, un mums šķiet, ka tas ir pamats kompromisam,” uzskata EK viceprezidents.

Dombrovskis norādīja, ka finanšu krīzē gūtās mācības Latvija ņēmusi vērā un šobrīd valsts makroekonomiskā un arī fiskālā politika ir krietni sabalansētāka.

Arī par spīti nerezidentu banku sektora sarukšanai un čaulu kompāniju aizvēršanai, Latvijas ekonomika īpaši necietīs.

Mārtiņš Kazāks
“Swedbank” ekonomists

Šī nerezidentu banku sektora samazināšanās būs neliels negatīvs sitiens pa ekonomiku, bet tajā pašā laikā to var uztvert arī kā iespēju. Jo viens no risinājumiem ir čaulu kompānijas samazināšana, un galu galā tas novedīs pie caurspīdīgākas finanšu plūsmas, tas nozīmē, mazāka ēnu ekonomika, mazāk dažādi finanšu plūsmu riski.

Latvijas ekonomikā šogad visstraujāk augusi būvniecības nozare, pat par 35%, muskuļus turpina audzēt arī rūpniecība un mazumtirdzniecība.