Pēc kādiem kritērijiem izvērtēt draudu zvanus? Pārskata plānus ārkārtas situācijām

Pievienot komentāru

Vai tiešām pēc katra saņemtā draudu zvana vai e-pasta ir jāveic evakuācija, pat ja tā ir slimnīca? Un pēc kādiem kritērijiem izvērtēt, ka tā ir nepieciešama? Par to aiz slēgtām durvīm Saeimā diskutēja deputāti kopā ar atbildīgajiem dienestiem, izvērtējot vasarā notikušo evakuāciju Stradiņa slimnīcā. Un tās pamatā, kā vēlāk izrādījās, bija viltus draudi.

Jūlija beigās pēc saņemtiem viltus spridzināšanas draudiem no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas atbildīgie dienesti evakuēja 450 pacientus, ieskaitot tādus, kuri bija smagā stāvoklī.

Stradiņa slimnīcas gadījums izgaismojis skaudru patiesību, ka reizēm viltus draudu dēļ veikta evakuācija var ne tikai radīt pamatīgas izmaksas, bet arī apdraudēt cilvēku, šajā gadījumā pacientu, veselību vai pat dzīvību.

Saeimas atbildīgajā apakškomisijā šodien pulcējās policijas, ātrās palīdzības, glābēju, Stradiņa slimnīcas, Veselības ministrijas un vairāku citu institūciju pārstāvji, lai diskutētu par evakuācijas kārtības uzlabojumiem.

”Evakuācijas pasākumi līdz šim nebija tie centrālie,” pauda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule.

Jautājums ir sensitīvs, tāpēc sanāksme notika aiz slēgtām durvīm. Pēc sēdes amatpersonu komentāri bija izvairīgi un vispārīgi. Esot jāstiprina dienestu savstarpējā sadarbība un jārīko vairāk praktisko mācību.

Pēc izjautāšanas gan atklājas, ka galvenā problēma ir cita, proti, vai tiešām pēc katra saņemtā draudu zvana vai e-pasta būtu jāveic evakuācija, pat ja tā ir slimnīca? Un pēc kādiem kritērijiem izvērtēt, ka evakuācija ir vajadzīga?

”Ir jāatrod iespēja kaut kādai gradācijai. Lai arī pašas amatpersonas nepārspīlētu,” sacīja Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas loceklis Ainars Latkovskis (JV).

Tomēr šeit ir cita problēma. Lēmumu par evakuāciju pieņem atbildīgās amatpersonas Valsts policijā. Ja saņemtie draudi kādā gadījumā izrādītos pamatoti, bet evakuācija nebūtu veikta, tad policijas amatpersonas par to varētu pat nonākt uz apsūdzēto sola. Tāpēc amatpersonas izvēlas neriskēt un izsludināt evakuāciju.

”Ir iespējas tikai pieņemt lēmumu par evakuāciju vai nepieņemt šādu lēmumu. Kur gultas atbildība uz amatpersonu – ja tu nepieņemsi lēmumu par evakuāciju un, nedod Dievs, kaut kas notiks, atbildība gulstas uz tevi līdz pat kriminālatbildībai,” norāda Latkovskis.

Deputāti norāda, ka ir nepieciešams diskutēt par tiesisko aizsardzību tām amatpersonām, kurām jāpieņem šie atbildīgie lēmumi. Līdz ar to, iespējams, būtu nepieciešami arī normatīvo aktu grozījumi. Tiekot pētīta arī citu valstu prakse.