Pēc Covid-19 krīzes beigām var sekot mediķu izdegšana, norāda psihiatrs

2 komentāri
Pēc Covid-19 krīzes beigām var sekot mediķu izdegšana, norāda psihiatrs
KASPARS KRAFTS, F64

Pēc jaunā koronavīrusa radītās krīzes beigām pastiprināta uzmanība būs jāpievērš pašu mediķu veselībai, jo piedzīvotās lielās slodzes dēļ viņiem būs paaugstināts risks piedzīvot izdegšanu vai posttraumatisko stresu, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja psihiatrs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedras profesors Māris Taube.

Viņš atsaucās uz zinātniskiem pētījumiem, kuros esot secināts, ka pastāv līdz 50% liela iespēja, ka mediķi pēc ilgstošas strādāšanas šādos paaugstinātas spriedzes apstākļos var piedzīvot trauksmes simptomus, posttraumatiskā stresa sindromu un izdegšanu. Tātad mediķi ir maksimāli jāatbalsta nevis tikai šobrīd, bet tas būs jādara arī pēc tam, norādīja speciālists.

Lasi vēl – Psihiatrs: Jārēķinās, ka krīzes laikā pieaug vardarbība, agresija un alkohola patēriņš

Savukārt ikvienu cilvēku, kurš Covid-19 dēļ šajā laikā izjūt pastiprinātu nomāktību un emocionālas grūtības, Taube aicināja domāt racionāli, medijus patērēt mērķtiecīgi, klausīties savās autoritātēs un ģimenes locekļos.

“Vajadzētu pieiet šai lietai ļoti racionāli, ar skaidru cerību un vīziju, ka, pirmkārt, tas viss kaut kad beigsies. Tātad mums ir cerība! Mēs skatāmies arī pozitīvo informāciju, piemēram, no Ķīnas, kur cilvēki jau pēc dažiem mēnešiem kopš krīzes sākšanās iet uz darbu un lieto sabiedrisko transportu,” sacīja psihiatrs.

Kā ziņots, saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 Latvijā no 13. marta līdz 14. aprīlim ir izsludināta ārkārtējā situācija. Lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, šajā laikā aizliegta pulcēšanās dažādos pasākumos kā arī uzlikts pienākums publiskās vietās fiziski distancēties no cilvēkiem un iespēju robežās neiet ārā no mājas.

RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons jau iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka Covid-19 izraisītā krīze noteikti atstās ietekmi uz sabiedrības emocionālo veselību, taču krīze paver arī jaunas iespējas darba organizācijā, mācību procesā un citās jomās.

Vairāk par tematu – raidījuma “900 sekundes” intervijā