Pēc “Brexit” sūtījumu saņemšanai no britu interneta veikaliem būs jāmaksā Latvijas PVN

15 komentāri

Neregulēta jeb bezvienošanās “Brexit” gadījumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbritānijas kā tirgus. “Brexit” dēļ, valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša. ”Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.”

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklarācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

”Gadījumā, ja tā krava līdz mums pati neatnāk, šis galvojums tiek pārskaitīts Eiropas Savienības budžetā. Tiek zaudēts galvojums pilnā apmērā,” precizēja Knoka.

Tikmēr uzņēmums ”ebaypiegade.lv”, kas no Lielbritānijas uz Latviju ved dažādu internetveikalu preču pasūtījumus, jau ir sagatavojis rezerves plānu, tā sauktajam “no-deal” jeb “Brexit” bez vienošanās. Abās valstīs ir atrasti muitas brokeri, kas sagatavos kravas tranzītam. Te gan skeptiski vērtē varbūtību, ka pēc “Brexit” cilvēki Latvijā pārtrauktu preču pasūtījumus no Lielbritānijas tikai tāpēc, ka saņēmējiem var nākties maksāt Latvijas PVN vai ievedmuitas nodokli.

”Es nedomāju, ka šīs papildu piemaksas ietekmēs pasūtīto apjomu. Cilvēkiem vajadzēs vairāk izvērtēt, ko viņi pērk un kādām summām, bet, es nedomāju, ka tas samazinās kopējo paku plūsmu. Situācija pēc “Brexit” varētu būt tāda pati, kā jau šobrīd cilvēki saņem sūtījumus no Ķīnas vai Amerikas Savienotajām Valstīm, tāpēc Lielbritānija nebūs izņēmums,” LNT Ziņām sacīja “ebaypiegade.lv” vadītājs Dairis Dimants.

VID akcentē, – pēc Eiropas Savienības noteikumiem Latvijas ieņēmumu dienestam jāpievērš uzmanība katras preces vērtībai, un beigās viss var sanākt dārgāk nekā cerēts.

”Maģiskā summa ir 22 eiro, no kuras sāk piemērot nodokļus par komerciāliem sūtījumiem. Vispirms ir pievienotās vērtības nodoklis no 22 līdz 150 eiro. Tālāk – ja preces vērtība pārsniedz 150 eiro, ir jāmaksā gan muitas nodoklis, gan pievienotās vērtības nodoklis,” noteic VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka.

Sekas tiks izjustas arī otrā virzienā, piemēram, latviešu pārtikas preču veikaliņos Lielbritānijā, ja pēc “Brexit” Lielbritānija uzliks ievedmuitas tarifus precēm no Eiropas Savienības. Kā LNT Ziņām skaidro Anglijas pilsētā Bostonā esošās latviešu pārtikas vairumtirdzniecības bāzes ”Ambersea” vadītājs Aivars Sangelis – ja tautieši Lielbritānijā arī turpmāk vēlēsies ēst Latvijā ražoto pārtiku, nāksies maksāt vairāk.

”Es nezinu, cik tā ievedmuita būs, bet runā, ka kādi 20%. Tas nozīmē, ka gala pircējs varētu beigās maksāt pat par 30% vairāk nekā šobrīd. Neko lētāk tāpat vairāk nedabūs. Tas nozīmē to, ka Anglijai būs baigais vāks! Latviešu pārtikas preču pārdevējiem Lielbritānijā apgrozījums varētu būt mazāks,” pieļāva Sangelis.

Latviešu preču vairumtirdzniecības bāzes Anglijā vadītājs skaidro – tā kā iebraukšanai Lielbritānijā būs garas rindas muitas kontroles dēļ, daudzas Latvijā ražotās preces tautiešiem vispār vairs nevestu: ”Ja muitā būs jāstāv pa trim vai četrām dienām, nebūs jēgas vest produktus ar īsiem termiņiem. Tad Anglijā varēs aizmirst par latviešu olām, par latviešu gaļām, kam termiņš ir līdz mēnesim. Lai tālāk pārdotu citiem veikaliem Lielbritānijā, paliek vairs divas nedēļas. Tik maza plaukta dzīve padara produktus mazāk interesantus.”

Tiesa gan, LNT Ziņu uzrunātie uzņēmēji skeptiski vērtē iespēju, ka Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās. Cerību noregulētam “Brexit” vai ilgākam pārejas periodam dodot tas, ka mēnesi pirms izstāšanās datuma Lielbritānijas ostās nav sākta fiziska gatavošanās tranzīta muitas ieviešanai.