Pēc 12 gadu ilgas restaurācijas atklātas Ķempju baznīcas vēsturiskās vitrāžas

Pievienot komentāru
Pēc 12 gadu ilgas restaurācijas atklātas Ķempju baznīcas vēsturiskās vitrāžas
Foto: ekrānšāviņš no video / TV3 Ziņas

Pēc rūpīga, laikietilpīga darba 12 gadu gadu garumā dienasgaismu ieraudzījušas Ķempju baznīcas vēsturiskās vitrāžas.

Senos stikla gleznojumus bija iespējams atjaunot, pateicoties ziedojumiem un baznīcas draudzes locekļu dāvinājumiem.

19. gadsimtā celtā Ķempju baznīca Līgatnes novadā, kas tapa ar Jaunķempju muižas īpašnieka Zigismunda Gotlība fon Volfa ziņu, padomju gados tika pamatīgi apgānīta – šeit gribēja ierīkot stalli, nopostīja ērģeles.

Līdzīgs liktenis piemeklēja arī pārējās relikvijas, tostarp pirms 135 gadiem izbūvētās krāšņās vitrāžas baznīcas altārdaļas logos.

 

“Viņas ilgus gadus kalpoja, turējās. Diemžēl padomju gados tika papostītas. Tad tika nolemts par restaurāciju,” atklāj Ķempju draudzes priekšnieks Gints Kažemaks.

Īstenot vitrāžu restaurāciju apņēmās baznīcas ērģelniece Ilze Kūle 2006. gadā, pēc tam, kad bija pabeigusi Ķempju baznīcas ērģeļu restaurāciju. Tiesa, sākt restaurāciju nebija viegli – stikliem bija izsisti caurumi, apakšējā daļa vispār nebija saglabājusies.

 
 
Ilze Kūle
restaurācijas ierosinātāja

Es meklēju fotogrāfijas, kā tad mēs varētu restaurēt apakšējo daļu, un atradu fotogrāfiju sava vectētiņa albumā, kur viņš bija fotografējies savā iesvētību dienā tieši pie vitrāžām. Tas man bija būtiski, šo fotogrāfiju atrast, es to glabāju kā dārgu piemiņu.

Katrā no šiem logiem vienā ir Volfu dzimtas ģerbonis, otrā – Mellinas dzimtas ģerbonis, ar ko Volfu ģimene tajā brīdī bija saprecējusies. Vitrāža tika uzstādīta gadu pēc baznīcas atklāšanas par godu Annas Karolīnes Mellinas piemiņai, jo viņa ļoti agri nomira.

Restaurācija ilga 12 gadus – darbs bija lēns un laikietilpīgs. Vitrāžas izceļas ar īpaši smalko gleznojumu. Tas uz stikla klāts trīs kārtās, lai iegūtu izsmalcinātu baroka laika stilizāciju un ornamentus – akantu lapu rindas. Restauratoram nācies likt lietā arī iztēli, jo ne viss bija apskatāms fotogrāfijās.

 

“Ļoti daudz kas saistās ne tikai ar materiālām lietām, bet arī tehniskām. Kaut ko jaunu atklāt, kaut ko īpašu restaurācijā saprast, kā tas ir ticis veidot, mēģināt pietuvoties tai meistarībai, kas ir parādīta. Glezniecība, kas parādās šajos stiklos, ir augstvērtīga. Godīgi teikšu, man vēl tālu līdz tam,” stāsta restaurators Aigars Roziņš.

Restaurāciju bija iespējams veikt, pateicoties ziedojumiem un labdaru vēlībai.