Paziņots, kuras ir tīrākās un netīrākās pludmales Latvijā

0 Komentāru

Desmito ekspedīciju noslēgusi kampaņa “Mana jūra”, par tīrāko pludmali atzīstot Abragciema pludmali, bet par netīrāko – Liepājas Karostas pludmali, informēja kampaņas pārstāvji.

Ekspedīcijas laikā uz 100 metriem piekrastē vidēji atrastas 266 atkritumu vienības, sasniedzot jaunu Latvijas piekrastes tīrības antirekordu.

Kopumā lielākie piesārņotāji joprojām ir dažādi grūti identificējami plastmasas izstrādājumi, kas jau veido 29% no visiem atkritumu veidiem piekrastē, tiem seko plastmasas maisiņi – 12%. Satraucoša ir arī kopējā plastmasas atkritumu īpatsvara palielināšanās – ja pirms desmit gadiem plastmasas atkritumi veidoja apmēram 50% no kopējā atkritumu daudzuma, šogad tie ir jau 66%, atzina kampaņas pārstāvji.

Viņi atgādina, ka pērn Eiropas Savienībā (ES) panākta vienošanās par laba vides stāvokļa mērķi jūras piesārņojošo atkritumu daudzumam piekrastē. Tas paredz 20 atkritumu vienības uz 100 metriem, lai situāciju piekrastē vērtētu kā labu.

Vairākas pludmales Latvijā tuvojas ES noteiktajam mērķim. Tā, piemēram, tīrākā pludmale šogad ir Abragciemā, kur bijušas 48 atkritumu vienības uz 100 metriem, tai seko Mazirbe ar 59 vienībām un Miķeļtornis ar 59 vienībām. Līdzīgā situācijā ir Lauču akmens, tālāk ierindojas Engures centra pludmale, Pūrciems, Ziemupe un Tūja.

Pēdējo trīs gadu laikā šādu nosacīti tīro pludmaļu skaits Latvijas piekrastē ir sarucis no 14 līdz astoņām.

Pretēja un dramatiska situācija šajā gadā ir Liepājas Karostas pludmalē, kurā atkritumu vienību skaits uz 100 metriem ir 1587, informēja kampaņas rīkotāji. Netīrāko pludmaļu sarakstā ierindojusies arī Daugavgrīvas pludmale ar 976 vienībām, Liepājas centra pludmale ar 682 vienībām un Vecāķi, kur atkritumu vienību skaits uz 100 metriem ir 591 vienība.

Tālāk seko Apšuciems, Liepājas dienvidrietumu pludmale, Klapkalnciems, Gaujas ieteka, Jūrmalas Lielupes pludmale, Pāvilosta, Jūrmalas Majoru peldvietā – šajās pludmalēs atkritumu vienību skaits uz 100 metriem ir 300 un vairāk. 17 no 43 apsekotajām pludmalēm 2021. gadā atkritumu noslodze 100 piekrastes metros bija lielāka par 200 atkritumu vienībām, kas iezīmē turpmāku situācijas pasliktināšanos.

“Kā liecina ne tikai ierastie monitoringu dati, bet arī citi novērojumi, daļēji pēdējo divu sezonu pludmales atkritumu noslodzes rekordus var skaidrot ar iepakojuma un vienreiz lietojamo plastmasas materiālu patēriņa pieaugumu. Tomēr tas nedrīkst tikt uzskatīts par attaisnojumu vienaldzībai,” uzskata Vides izglītības fonda un kampaņas “Mana jūra” vadītājs Jānis Ulme.

Viņš uzskata, ka tieši tādēļ arvien lielāka loma centienos uzlabot situāciju piekrastē būs gan preventīvajām rīcībām, ierobežojot vienreiz lietojamo materiālu apriti piekrastes zonās, gan arī apsaimniekošanas un labiekārtojuma iniciatīvu saprātīgai un noslodzei atbilstošai plānošanai un īstenošanai.

“Ja attiecībā uz pirmo jautājumu cerības vieš gan depozīta sistēma, gan ES likumdošanas iniciatīvas, tad diemžēl pēdējo trīs četru gadu laikā otrajā jautājumā situācija piekrastē efektu dodošus uzlabojumus nav nesusi,” komentēja Ulme.

Kampaņa “Mana jūra” savā desmitgades ekspedīcijā veica ne tikai ierastos atkritumu monitoringus, bet iedziļinājās arī mikroplastmasas tēmā un izvērtējuma laukumos sāka arī mikroplastmasas piesārņojuma datu apkopošanu. Atsevišķi kampaņa pievērsās arī vienas no izplatītāko plastmasas frakciju – izsmēķu piesārņojuma datu apkopošanai, apsekojot piekrastes un pludmales komercobjektus, izvērtējot sekmes vienreizlietojamo plastmasas materiālu aizstāšanā, kā arī sadarbībā ar Eiropas Vides aģentūru uzsāka Latvijā papildu jūras piesārņojošo atkritumu datu apkopošanu. Šo iniciatīvu rezultāti un secinājumi tiks publiskoti tuvāko nedēļu laikā, jo vēl turpinās datu vērtēšana.

Kampaņu un ekspedīciju “Mana jūra” organizē un nodrošina nodibinājums Vides izglītības fonds. “Mana jūra” dalībnieki šogad veica jūras piesārņojošo atkritumu monitoringus 43 izvēlētās piekrastes vietās apsekojot 100 metru garu posmu no jūras līdz pirmajai stabilajai veģetācijai. Monitoringi notiek saskaņā ar ANO Vides programmas izstrādātajām vadlīnijām, nodrošinot iespējas ilgtermiņā salīdzināt datus un konstatēt piesārņojuma iemeslus.

0 Komentāru