Pašvaldību vēlēšanu zemā aktivitāte radījusi jautājumu par to, ko tad jaunās domes īsti pārstāvēs

2 komentāri

Pašvaldības vēlēšanās piedalījās 34%. Tik zema vēlētāju aktivitāte Latvijā ir primo reizi, turklāt, kā sarunājuši, cilvēki vienlīdz neaktīvi bijuši visos Latvijas novados. TV3 Ziņas sazinājās ar tiesību ekspertiem, politologiem un Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK), lai noskaidrotu, kā šo situāciju labot nākotnē.

Pašvaldību vēlēšanas vienmēr izcēlušās ar diezgan lielu neieinteresētību, ja jāsalīdzina ar Saeimas vēlēšanām, bet šī reize bija katastrofāla. Tas liek jautāt, cik demokrātisks ir šis process un vai vēlētās amatpersonas var uzskatīt par visas sabiedrības priekšstāvjiem.

Lasi vēl – Šajās vēlēšanās balsotāju aktivitāte bijusi vēl nepieredzēti zema

Saulains laiks, nogurums no pandēmijas, neticība savas balss vērtībai – izskanējuši visdažādākie minējumi zemās līdzdalības cēloņiem.

Ja līdz šim vietvaru vēlēšanās puse balstiesīgo tomēr līdz iecirkņiem aizgāja, tad turpmākos četrus gadus divām trešdaļām iedzīvotāju savu pārstāvju domēs nebūs. Cik šādas domes ir leģitīmas, protams, morāli, ne juridiski, ir grūti atbildāms jautājums.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānu Jāni Ikstenu nogurdinājušas spekulācijas par iemesliem. Vajag ķerties pie pētniecības: ”Ir pienācis laks novērtēt sociālās zinātnes un izmantot to potenciālu, kas ir unikāls, jo nevienas citas zinātnes nevar atbildēt uz jautājumiem par demokrātijas funkcionēšanu, un, ņemot vērā to, veidot rīcībpolitiku. Nepieciešams veikt pētījumu, kāds ir pamats kritumam, lai nav pa ķešu jāgrābstās un jāmeklē kaķis, kura tur nav”.

Lasi arī – Politologs: Nesaprotot iedzīvotāju zemās aktivitātes iemeslus, ir risks līdzīgu situāciju piedzīvot arī Saeimas vēlēšanās

Pretējā gadījumā varam sāpīgi “atsisties” Saeimas vēlēšanās pēc gada. Un, ja arī parlamentu ievēlēs mazākums, risks ir, ka brīdī, kad jālemj pretrunīgi jautājumi, tas var būt par pamatu protesta kustībām, ko nekavēsies izmantot arī Latvijai nedraudzīgas valstis.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) gan savas aptaujas ir veikusi, un arī pirms šīm vēlēšanām starp iemesliem nepiedalīties atbildes bija, ka neredz jēgu, nav ticības, nezina, par ko balsot, neinteresē politika un daudzi citi. Taču satraucoši, ka jēgu cilvēki vairs nesaskata tieši pēdējā laikā. Vēl pirms desmit gadiem šis rādītājs bija trīs reizes mazāks.

Lasi vēl – CVK vadītāja: Zemā vēlētāju aktivitāte ir satraucoša un jāuzklausa eksperti, kā mazināt balsstiesīgo apātiju

”To jēgu jau neiedos vēlēšanu administrators, bet to var iedot kandidāti, partijas, kāpēc man iet uz vēlēšanām? Te ir atslēga,” skaidro Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Bērziņa ir skeptiska par to, vai vēlēšanu komisija var kaut kādā veidā palīdzēt, piemēram, ar tehnoloģiju attīstību, jo igauņu piemērs neliecina, ka internetbalsojums veicinātu aktivitāti.

”Mūsu kolēģi, kad stāsta par internetbalsošanu, ir tas, ka, ja piedalās 60%, pieaug to skaits, kas balso internetā, samazinās iecirkņos, nepieaug kopējais. Te arī motivācija,” skaidro Bērziņa.

Galējais solis būtu doties Beļģijas un citu aptuveni 30 pasaules valstu virzienā, kur balsošana ir obligāta un par nepiedalīšanos pat pienākas naudassods.

”Ja tiešām kļūs kritiski, tas varētu būt risinājums, bet ļoti negribētos piespiedu mehānismu ieviest. Varbūt var izmēģināt kaut ko citu,” stāsta Bērziņa.

Arī Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks piekrīt, ka ne moralizēšana, ne piespiedu mehānismi vēlamo rezultātu nesniegs: ”Cilvēku ar sodu piedalīties piespiest nav pareizi. Temperatūra paliks tāda pati vai paliks rūgtums par to.”

Slimnīcu terminoloģijā runājot, jurists skaidro, ka vāja pilsoniskā sabiedrība ir slimība, kas jāārstē. Diemžēl ātru un vienkāršu zāļu nav: ”Galvenā problēma ir atstumtība. Cilvēkus kaut kā jāiesaista jau skolā. Jāiemāca pašpārvalde, direktoram jāmainās, skolotājam jābūt personībai, lai bērniem ar viņu ir interesanti.”

Tomēr jāsaprot, kamēr šie bērni pieaugs, paies laiks. Ātrāks risinājums ir iedrošināt cilvēkus veidot biedrības, pašvaldībām palīdzēt ar telpām un valstij atvieglot grāmatvedības atskaites, jo tikai tad cilvēki ieraudzīs, ka spēj ar savu ideju ko reāli ietekmēt.

2 komentāri