Pašvaldību reforma: Saeimā augstos toņos diskutē par Kurzemes novadu izveidi

3 komentāri

Turpinās cīņas ap Latvijas novadu kartes pārzīmēšanu. Otrdien Saeimā tika uzklausīti kurzemnieki.

Kupli apmeklētajā Saeimas komisijā otrdien Kurzemes reģiona pašvaldību vadītāju vairums pauda neapmierinātību ar reformu, jo īsti neredzot ieguvumus, tostarp finansiālus. Vietvaru pārstāvjus satrauc kopumā vēlētāju pārstāvniecība, iesākto projektu liktenis un reformu gaita.

“Šobrīd īstenībā tikai tiek pārzīmēta karte, un tālāk nav ne par izlīdzināšanas fondu, ne par valsts funkciju pārdalēm, tur ir pilnīga migla. Tā ka ejam pa nepareizo,” pauž Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts (LZP).

Deputāti otrdien atbalstīja plānu Saldus novadā apvienot arī Brocēnus, taču neatbalstīja ideju atdalīt Jaunauces un Vadakstes pagastus, pievienojot tos jaunveidojamam Dobeles novadam. Sēdē tika apspriestas arī jaunveidojamā Lejaskurzemes novada robežas, kur vietvaru pārstāvjiem bija svarīgi noteikt attīstības centrus un domāt par ceļu stāvokli.

“Svarīgi pateikt, kas notiek ar tādiem attīstības centriem, pirmkārt, Grobiņa, Aizpute, jo pat aiznesot administrāciju ārpus, faktiski nav attīstības instrumentu,” pauž Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs.

“Priekules novada deputāti jau no sākta gala ir teikuši, ka viens pats novads izdzīvot mūsdienu straujajā ritmā nevarēs. Parunājot ar cilvēkiem, cilvēku interese pavisam cita, mēs izveidosim jauno novadu, bet – kas notiek ar skolām, kas notiek ar ceļiem, tas ir kardinālākais jautājums,” akcentē Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska.

Tikmēr Pāvilostas novada deputātiem būtisks likās aicinājums Lejaskurzemes novadu pārsaukt par Dienvidkurzemi.

“Tāpēc, ka tas liekas kaut kas silts, kaut kas skaists, kaut kas foršs, nevis lejā, visu laiku esam lejā, un tāpēc ceru, ka varbūt nebūsim lejā, varbūt kaut kur pacelsimies. Un par administratīvo centru mums kopīga valoda nav, kā Durbe teica, mēs tomēr uz Liepāju skatāmies,” sēdē pauda Pāvilostas novada vadītājs Uldis Kristapsons.

Augstākos toņos diskutēja par topošo Kuldīgas novadu. Kuldīgas novada dome, atbalstījusi izveidi jaunajās robežās – iekļaujot Alsungas un Skrundas novadus. Ar abiem esot sadarbība, domes vadītāja sola cieņpilnu attieksmi arī pēc reformas.

Tikmēr Alsungas novads, nesagaidot skaidras atbildes par reformu, izteica vēlmi palikt pats par sevi, novadā ir svarīgi saglabāt arī suitu kopienas identitāti.

“Tas, kas ir ļoti aizskaroši, ir paziņošana, ka mazie novadi ir nespējnieki un tikai lieliem novadiem ir nākotne, tie spēj. Esam gatavi runāt ar saprātīgu likumprojektu, kur var iegūt argumentus un citas lietas,” saka Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa.

Deputāti, komentējot situāciju, ik pa laikam nācās vienam otru kušināt, taču tie atbalstīja Kuldīgas novada izveidi.

Piektdien deputāti plāno turpināt uzklausīt Kurzemes reģiona pašvaldības, tostarp Ventspili.

3 komentāri