Pašvaldības satrauc plāns noteikt minimālo skolēnu skaitu pamatskolās

3 komentāri

Izglītības ministrija ierosinājusi būtiski mainīt minimālās skolēnu skaita prasības skolām. Turpmāk tās iecerēts noteikt ne tikai vidusskolām, bet arī pamatskolām. Prasības būs atšķirīgas pilsētās un laukos, viszemākās – pierobežas rajonos. Skolas, kas prasībām neatbildīs, nesaņems valsts finansējumu.

Pirms diviem gadiem toreizējā izglītības ministra Kārļa Šadurska skolu tīkla reformu plāns jau paredzēja noteikt minimālo skolēnu skaitu. To gan noteica tikai vidusskolās. Taču tagadējā ministre Ilga Šuplinska esošo plānu grasās mainīt.

Šobrīd vidusskolēnu skaits – vismaz 25 klasē – noteikts republikas nozīmes pilsētās, bet divreiz mazāks tas var būt reģionos, kur tuvumā nav citu izglītības iestāžu.

Savukārt Šuplinskas plāns paredz Latviju iedalīt četros reģionālos līmeņos – pilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, administratīvo teritoriju attīstības centros, pagastos un pierobežu zonās. Katrā no tām būtu atšķirīgs minimālais skolēnu skaits gan vidusskolu, gan pamatskolu klasēs.

Ministre nepieciešamās izmaiņas saista ar to, ka joprojām pašvaldības nepietiekami domā par skolu tīkla sakārtošanu. Tāpat, ņemot vērā demogrāfijas tendences, esošais izglītības tīkls neļauj nodrošināt kvalitatīvu izglītību.

“Tajā brīdī, kad mēs jautājam pašvaldībai, kā viņi plāno šo skolu tīkla sakārtošanu, viņi saka, ka līdz 2021. gadam, proti, pašvaldību vēlēšanām, nekādi neplāno. Kā ir, tā ir. Tā lielākā vaina ir apstāklī, ka pašvaldības ne vienmēr izvērtē patiešām šo savu ieguldījumu konkrētas izglītības iestādes uzturēšanā un nemēģina arī efektivizēt savu plānošanu,” uzskata Šuplinska.

Ministrijas informatīvajā ziņojumā norādīts, ka lielāks skolēnu skaits būs nepieciešams reģionālajās pilsētās, bet, piemēram, lauku pamatskolā turpmāk būtu jāmācās vismaz 80 bērniem ar vismaz deviņiem audzēkņiem katrā klasē. Jaunajiem kritērijiem gan neatbilst vairāk nekā puse pamatskolu.

Vēl sliktāka situācijā ir vidusskolās. No tām minimālajam skolēnu skaitam atbilstu mazāk par 40% skolu. Ministre gan saka, – jautājums par skolēnu skaitu vēl ir diskutējams.

“Protams, ka katram novadam varētu būt arī savs risinājums. Bet noteikti tad ir jānāk kopā un jārunā par to, ko viņi redz, kas nepietiekami izstrādāts informatīvajā ziņojumā. Bet droši vien, ka nevar būt, ka skolu skaits pastāv… Pašvaldība iedomājas, ka šajā teritorijā agrāk bijušas 10 skolas un arī šobrīd, šajā demogrāfiskajā situācijā, paliek visas 10 skolas.”

Jauno priekšlikumu kritizē Pašvaldību savienība. Tā kompromisu par minimālo skolēnu skaitu bija radusi pirms diviem gadiem, kad piekrita, ka to noteikt ir nepieciešams vidusskolās, lai veiksmīgi ieviestu jauno saturu. Pašvaldības uzskata, ka, ieviešot minimālo skaitu pamatskolās, tiks mazināta izglītības pieejamība, un nepieejama pamatizglītība uzskatāma par Satversmes pārkāpumu.

“Ja mēs uzliktu “Excel” tabulu, tad mums vispār varbūt vajadzētu tikai dažas skolas. Bet – kur paliek bērna intereses, kur paliek bērnam pieejamība skolai? Mēs nevaram uz izglītības sistēmu skatīties tādā veidā, ka uzlikt skolēnu skaitu un pēc tam jau tā ir jūsu atbildība,” norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.

Turklāt jaunie grozījumi nozīmē, ka līdz ar novadu reformu varētu noteikt minimālo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs. Tas šobrīd bijis veids, kā daudzas pašvaldības izvairījušās no mazo skolu slēgšanas, tās pievienojot kādai lielākai pašvaldības izglītības iestādei, bet mācības turpinot esošajā vietā.

Tādēļ ministrija uzskata, ka pašvaldībām turpmāk vajadzētu domāt arī par filiāļu lietderību.

Jauno plānu daļēji atbalsta arī ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš izstrādājis šā brīža skolu tīkla karti. Viņš uzskata, ka Latvijā nevar atļauties uzturēt tik lielu skolu skaitu kā tagad. Turlajs gan neatbalsta plānu, ka, piemēram, pierobežā varēs būt vidusskolas ar vien 30 skolēniem.

“Fakts ir tāds, ka viena skolēna skološana šādā skolā izmaksā divas līdz trīs reizes dārgāk nekā skolā ar pietiekamu skolēnu skaitu. Parasti tie ir 3000-5000 eiro uz bērnu, ja klasē nav pat 10 skolēnu. Jābūt kaut kādam līdzsvaram. Bērnu ir tika daudz, ka viņus var sasēdināt vienā autobusā un aizvest tur 10 līdz 20 kilometrus tālāk uz skolu, kur to skolēnu pietiek,” akcentē Turlajs.

Jaunās minimālā skolēnu skaita normas vidusskolā varētu piemērot no 2021. gada 1. septembra. Savukārt pamatizglītības pakāpē – no 2022. mācību gada.

Vai Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātos grozījumus apstiprinās, tagad atkarīgs no Saeimas komisijas, kas tos skatīs trīs lasījumos.

3 komentāri