Pašvaldības gatavojas novadu skaita samazināšanai

1 komentārs

Mazie novadi, kuri iedzīvotāju mazā skaita dēļ šobrīd vairs neatbilst novadu pastāvēšanas kritērijiem, jau sākuši sarunas par apvienošanos ar kaimiņu lielajiem novadiem.

Tiek skaidrots – tā kā jaunajā valdībā, kuras viena no prioritātēm ir novadu skaita samazināšana, nav pašvaldību spēcīgā lobija mazo novadu aizstāvībai, tad iedzīvotāji tiek gatavoti pārmaiņām. Lai arī, piemēram, Apes novads nevēlas izbeigt savu pastāvēšanu, tomēr tajā jau sarīkota iedzīvotāju publiskā sapulce.

Jaunās reģionālās reformas aprises vēl nav pat zināmas, bet Latvijas ziemeļos – Apes novadā – jau ir sāktas sarunas par iespējamo apvienošanos – vai nu ar Smiltenes, vai Alūksnes novadu. Iemesls – kad Rīgas kungi liks izvēlēties, lai apenieši jau būtu tam gatavi.

Apes novads, visticamāk, pazudīs no kartes, ja topošās teritoriālās reformas īstenošanā kā izšķirošais kritērijs būs iedzīvotāju skaits.

“Esam tajā skaitā, kuri nepilda pašreizējo likumdošanu. Mums nav iedzīvotāju skaits, kas noteikts likumā – 4000 un vairāk, mums ir trīs 3600 iedzīvotāju,” norāda Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts.

Arī pašā Apes pilsētā iedzīvotāju skaits ir zem tūkstoša, un tas vairs neatbilst pat pilsētas statusam. Turklāt te objektīvi saprot, ka šā brīža mazais izmērs ierobežo investīciju piesaisti, tātad – arī ekonomisko attīstību.

“Eiropas Savienības fondu iegūšanas iespēju ziņā mūsu novads nav tik liels, lai mēs varētu visos Eiropas Savienības struktūrfondos iegūt finansējumu. Mazajiem novadiem bija grūtāk piesaistīt finansējumu, jo vienkārši nekvalificējās,” turpina pašvaldības vadītājs.

Savukārt vietējiem uzņēmējiem, piemēram, puķu stādu un garšaugu pārdevējai Baiba Vadonei svarīgi, lai pēc novadu reformas Ape nepaliek par pamestu nomali un lai iedzīvotājiem saglabājas esošo pakalpojumu pieejamība, nevis jābrauc uz 50 kilometrus attālo Smilteni vai 28 kilometri līdz Alūksnei. “Lai nebūtu tā, ka pēc reformas mums šie pakalpojumi jāsaņem attālināti. Cilvēks var pārdomāt – kāpēc man cīnīties ar vējdzirnavām, metu plinti krūmos un braucu strādāt uz ārzemēm. Mēs varam zaudēt cilvēkus, vēl tos cilvēkus, kas labprāt vēl dzīvo laukos.”

Pati Baiba uz mierīgo Api pārcēlās pēc stresa pilnā darba bankā Rīgā un ļoti nevēlas, lai novadu reforma liktu pamest lauku idilli. Lielu daļu citus iedzīvotājus Apē vēl notur tikai Igaunijas tuvums, kurp dodas uz darbu igauņu kokzāģētavā.

Novadu reforma, visticamāk, nespēs glābt Apes Dāvja Ozoliņa vidusskolu kontekstā ar jaunā izglītības standarta prasībām, ka vidusskolas posmā jābūt vismaz divām paralēlklasēm ar 25 audzēkņiem katrā jeb vismaz 150 audzēkņiem. Šobrīd no 10. līdz 12. klasei kopā ir vien tikai 18 skolēni.

Citi labprātāk redzētu teritorijas pievienojamies Smiltenes novadam. Ar to jau līdz šim ir noslēgts sadarbības līgums par būvvaldes pakalpojumu sniegšanu, un Smiltenes pašvaldības policija brauc patrulēt pa Apes novadu. Tāpat tiek veidota kopīga civilās aizsardzības komisija. Taču netiek izslēgts, ka Apes novadā šobrīd ietilpstošie pagasti tiks sašķaidīti pa trīs novadiem – Smiltenes, Alūksnes un Valkas.

1 komentārs