Pasaules vīnziņu čempionāta līderos Latvijas pārstāvis Raimonds Tomsons

3 komentāri
Pasaules vīnziņu čempionāta līderos Latvijas pārstāvis Raimonds Tomsons
IEVA ČĪKA, LETA

Reti kurš Latvijā zina, ka pasaulē notiek vīnziņu čempionāti un tās ir ļoti nopietnas sacensības. Un vēl mazāk zinām, ka Latvijā ir arī tādi vīnziņi, kuri kāpj šajos čempionātos uz pjedestāla. Latvijas labākais vīna pazinējs ir Raimonds Tomsons. Viņš ir Eiropas čempions un nule atgriezās no pasaules čempionāta, kur ieguva 3. vietu.

Reizi trijos gados labākie vīnziņi no visas pasaules čempionātā pārliecinās, kurš tad no viņiem ir saucams par labāko vīna pazinēju – viņi apliecina savas zināšanas teorijā, parāda vīna degustēšanas prasmes un pierāda sevi, izspēlējot dažādas neērtas situācijas restorānā.

Turklāt finālā tas viss notiek uz skatuves skatītāju un tiešraides vērotāju priekšā. Šogad no 66 someljē trijniekā iekļuva latvietis Raimonds Tomsons, kurš ir arī Eiropas čempions.

“Pie stresa jāstrādā. Šoreiz sanāca tā, ka spiediens un atbildības krava bija smaga. Izdevās uzvarēt Eiropas čempionātu pirms diviem gadiem un uz šo čempionātu es izgāju kā viens no līderiem. Tāpēc psiholoģiski ir svarīgi būt tam gatavam. Laikam mazliet salūzu, tāpēc neizdevās nostartēt un parādīt tik labi, kā es to spēju. Bet tādā konkursā tik mazai valstij tikt finālā jau ir liels sasniegums,” viņš saka.

Lai veiksmīgi startētu, vismaz divus gadus pirms čempionāta katru dienu jāmācās teorija – jautājumi testā var būt visdažādākie, sākot no tā, kā vīnogas aug līdz normatīvajiem aktiem dažādās valstīs: “”Nosauciet trīs populārākās sakē rīsu šķirnes un kurās Japānas prefektūrās tās audzē.” Ir tāds leģendārs Kipras desertvīns komandarija, no “Ričarda Lauvassirds” laikiem. Visi mēs zinām, ka ir tāds vīns, bet kurš varēja iedomāties, ka viņi paprasīs nosaukt 14 ciematus, kur pēc likuma drīkst ražot šo vīnu.”

“Pēdējā čempionātā bija jautājums, kur bija visādi alkoholiskie dzērieni un tur ierakstīts “Rīgas melnais balzams”. Blakus jāieraksta valsts, no kurienes nāk,” stāsta Tomsons.

Vīnzinis slavē arī Latvijā ražotos vīnus – tiem ir savas īpašības, kuras nedrīkst salīdzināt ar dienvidos darinātajiem. Galu galā, klimatiskie apstākļi ir atšķirīgi: “Labs vīns ir tāds vīns, kas tev dod baudu. Un ja nākamā dienā nav sūdīgi, ja tev garšo, pat ja tas maksā piecus eiro, tas ir labs vīns. Lielākā kļūda, ko cilvēki dara, viņi nopērk Itālijas vīnu – vai man garšo vai negaršo. Itālijā ir 20 reģioni, katrā ir savi vīna stili. Minimālais mājasdarbs, manuprāt, būtu, ja nopērc pudeli vīna, sameklē, kas tas ir, kur tas aug, kāda ir vīnoga un ko no tās sagaidīt. Un tad var izdarīt secinājumus – šitas “Quinta Classico” no Toskānas nav īsti manā gaumē.”

Tomsons prāto, ka būtu laiks kādu starptautisku vīnziņu konkursu sarīkot arī Latvijā – esam sevi pierādījuši kā vērā ņemamus vīna pazinējus.

3 komentāri