Pasaules Veselības organizācija aicina palielināt veselības aprūpes budžetu Latvijā

0 Komentāru

Latvijas budžeta izdevumiem veselības aprūpei būtu jāsasniedz vismaz 5% iekšzemes kopprodukta (IKP). Uz to šodien Saeimā norādīja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) eksperts, kurš arī kritizēja atlikto ieceri par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu atkarībā no maksātajiem nodokļiem. Tas vēl vairāk veicināšot pacientu nevienlīdzību.

Par nepieciešamību palielināt veselības aprūpes finansējumu Pasaules Veselības organizācijas pārstāvis Tamāšs Evetovits runāja ar atbildīgo Saeimas komisiju deputātiem. Vairākkārt uzsvērts, ka Latvija ir pēdējās vietās veselības pieejamības radītājos gan Eiropas Savienībā, gan OECD. 13% mājsaimniecību katastrofāli trūkst līdzekļu medicīnai, jo ir augsts līdzmaksājums, savukārt katrs sestais iedzīvotājs nesaņem ārsta palīdzību, jo nevar to atļauties.

“Samazināt pacientu līdzmaksājumu ir kritiski svarīgi! Pat ja Jūs neņemat vērā veselības argumentu, aizdomājieties par nabadzības samazināšanu! Šobrīd 4% mājsaimniecību kļūst nabadzīgas tieši līdzmaksājumu dēļ,” pauž Evetovits.

PVO arī asi kritizēja nodomu Latvijā ieviest divu grozu sistēmu, kurā daļa tā saukto nodokļu nemaksātāju nesaņemtu veselības pakalpojumus. Tas palielinātu nevienlīdzību, jo ciestu tieši mazāk aizsargātie slāņi. Tāpēc ideja esot jāatmet un jāpalielina finansējums veselības aprūpei – no pašreizējiem 3,8% no IKP līdz 5%.

“Latvijā ir pilnīgi nepareizs pieņēmums, ka vispirms ir jāpalielina efektivitāte un tad jādod nauda veselības aprūpei. Jūs šobrīd esat situācijā, kurā nav iespējams palielināt efektivitāti. Tas ir kā braukt ar auto, kam ir tikai trīs riteņi. Ar to nevar sākt braukt ātrāk. Ja jūs situāciju steidzami nelabosiet, jums pat nebūs šofera, ārsti nebūs pieejami. Šis auto bez papildu finansējuma nevar braukt ātrāk,” norāda PVO pārstāvis.

Eksperts vairākkārt uzsver, ka šobrīd Latvijas ekonomika aug strauji, tāpēc var palielināt finansējumu veselības aprūpei, lai tas sasniegtu vismaz 12% no kopējiem budžeta tēriņiem, kas vienalga ir mazāk nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs. Atbalstu ekspertam pauda klātesošā veselības ministre Ilze Viņķele (AP), kura neslēpj sarūgtinājumu, ka budžeta kontekstā vairāk dzirdamas runas par naudas palielināšanu izglītībai, kura tāpat ir labi finansēta.

Neatbildēts gan palika jautājums, kur ņemt nepieciešamos aptuveni 400 miljonus eiro, lai sasniegtu Pasaules Veselības organizācijas nospraustos mērķus.

Jāpiebilst, ka ar līdzīgu prezentāciju Pasaules Veselības organizācijas eksperts Saeimā uzstājās pirms diviem gadiem, taču tas situāciju ar veselības finansējumu kardināli nemainīja. Tā vietā parādījās ideja ar dalītajiem pakalpojumu groziem. No tās tagad gan nolemts atteikties.

0 Komentāru